Ceļo ar ķepaini: Trīs zeltenes un Šeidins harmoniju rod «Glamping Tērvete»

Foto: BalticTravelnews.com | Autors: Ludmila Alampasu | 2026.07.10

Vai zināt šo sajūtu, kad ikdienas skrējiens un informācijas pārbagātība, rutīna un ikdienas problēmas ir “piegriezušās līdz brošai” un vienkārši gribas klusumu un būt harmonijā ar sevi un dabu? Domājams, šīs sajūtas nav svešas nevienam.

Tieši šādu motīvu vadītas mēs, trīs zeltenes un ķepainis Šeidins – dzīvespriecīgs divarpus gadus vecs suns – devāmies piedzīvojumā. Piedzīvojumā uz “Glamping Tērvete” Dobeles novadā. Izvēli noteica tieši fakts, ka glempingā mājiņas atrodas atstatus viena no otras, tās ir ērtas un mūsdienīgas, un apkārt valda klusums un daba. Idille!

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vasaras labākie piedāvājumi!

Jūsu sapņu atpūta ir tuvāk nekā jebkad agrāk. Jums nav jādodas tālu, lai izbaudītu kaut ko patiešām īpašu. Tikai daži klikšķi un jūs jau esat ceļā.

Hookusbookus.com

Izvēlējāmies mājiņu pie ezera – nelielu, bet lieliski pārdomātu, kur katrs milimetrs liecina par gaumi un funkcionalitāti. Mājiņā bija viss nepieciešamais – sākot no tējas, beidzot ar mīkstiem dvieļiem, kur noslaucīties pēc atveldzējošas dušas.

Mums tik ļoti paveicās, ka tajā dienā bijām vienīgās glempinga iemītnieces – šis viss – ezers, daba, klusums – tas piederēja mums. Varējām ieklausīties varžu kurkstēšanā, putnu vīterošanā un vēju šalkās koku zaros. Pat krūmu vilki, nekaunīgie odi, šķiet, bija aizlidojuši uz citiem ganību laukiem. Pat, ja vēl kāds tur būtu bijis, mēs pat nepamanītu...

Vakars pie ezera bija brīnišķīgs. Klusas, rimtas sarunas par mums, par mums pašām, nevis problēmām. Bet tikmēr ķepainis dzīvoja savu dzīvi – ik pa brīdim atskrēja paluncināt asti, un tad aizskrēja savās darīšanās. Tā vien nosmējāmies, laikam Šeidins būs atradis kādu naftas ieguvi.

Nākamajā rītā, labi izgulējušās un atpūtušās, ar pavisam svaigu galvu devāmies jaunos izaicinājumos - supot pa ezeru. Lai arī kā centāmies, tomēr Šeidinu uz dēļu uzvilināt tā arī neizdevās. Viņš “komandēja parādi” no krasta. Un tik skaļi un izmisīgi, ka man nācās vien griezt savu dēli atpakaļ pie krasta, lai mierinātu satraukto ķepaini.

Diennakts paskrēja tik ātri! Un tik ļoti negribējās atgriezties ikdienas ritmā! Nemaz! Gribējās vienkārši palikt omulīgajā ezera namiņā vēl, vēl un vēl! Taču pat diennakts ļāva atpūsties, restartēt galvu un saprast, cik ļoti ikdienā pietrūkst šīs harmonijas ar sevi un darbu.

Bet Šeidins? Šeidins nākamās divas dienas nogulēja kā pārstrādājies darba rūķis. Kas zina, varbūt “darbs pie naftas meklēšanas” ķepaini bija ļoti nogurdinājis.

Jau tagad zinām, ka tur atgriezīsimies. Pavisam noteikti!