Nedēļas nogalē tiks atklāts Cēsu Mākslas festivāls ar vērienīgu vizuālās mākslas programmu

Lāsma Goba | 2026.07.14

Jau šajā nedēļas nogalē Cēsīs svinīgi tiks atklāts 20. Cēsu Mākslas festivāls, piedāvājot daudzslāņainu vizuālās mākslas programmu, kas akcentē mākslas nozīmi mūsdienu intensīvajā un pārmaiņu pilnajā pasaulē. Festivāla jubileja tiks atklāta ar Amandas Ziemeles personālizstādi “Otrajā stāvā” Cēsu Jaunajā pilī, mākslinieku grupas Famous Five objektu “Laiks rādīs/Time Will Show” koncertzāles “Cēsis” galerijā, kā arī starptautisku vides objektu ciklu “paceļam karogus/raising flags” Pils laukumā. Projekts “paceļam karogus/raising flags” tapis sadarbībā ar Vīnē bāzēto laikmetīgās institūciju museum in progress, kurā darbojas starptautiski atzītie kuratori Aloiss Hermans un Kaspars Mīlemans Hartls.

Būtiski uzsvērt šī gada programmas vēlmi atbalstīt māksliniecisko jaunradi un Latvijas mākslas telpai nozīmīgu lielformāta projektu realizāciju, iepazīstinot ar laikmetīgās mākslas hrestomātiskiem paraugiem un sniegt iespēju mākslai komunicēt ar auditoriju arī pilsētvidē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jaunā gada Upju kruīzi Eiropā

Norādītais nakšu skaits, pilna pansija, dzērieni, gadu mijas svinības, ekskursijas // Reina, Elba, Sēna, Po, Donava... // vietu skaits ierobežots

EUR 685 | CRUISEcentre

“Māksla ir viens no tiem lielumiem, kas palīdz neapjukt un atrast “otro” elpu šodienas dīvainajā un trauksmes pārsātinātajā pasaulē, kur vērtību sistēma brūk un kļūst aizvien grūtāk sazemēties. Māksla ir kas vairāk par priekšmetu – tā ir pulsējoša un enerģētiska būtne, kas atvērta dialogam bez agresijas, tā sniedz iespēju paraudzīties uz apkārtni ironiski un rada priekšnoteikumus situācijai, kur prātam dota iespēja apmest kūleni,” tā par festivāla vizuālo programmu stāsta tās kuratore Daiga Rudzāte.

Amandas Ziemeles personālizstādē “Otrajā stāvā” Cēsu Jaunās pils vēsturiskajās telpās tiks eksponēti jauni, īpaši mākslas festivāla izstādei tapuši lielformāta gleznojumi. Viņas mākslas kontekstā izvēlētajai vietai, mainīgajai gaismai, kā arī telpai raksturīgajām interjera detaļām ir svarīga loma, kļūstot par vienotu ekspozīcijas ainavu. Viņas “gleznas” klejo telpā un dzīvo savu dzīvi gleznām it kā neraksturīgā veidā. Par tām nav iespējams nedomāt kā par dzīvām būtnēm, jo tās var doties tālāk, ja telpa atbild citādāk nekā paredzēts. Viņas mākslas žesti vienmēr ir kā uzaicinājums pieredzēt un saskatīt. Atklāt sevī spēju sajust pigmenta piesātinājumu, krāsas materialitāti, virsmas ķermeniskumu, otas vilcienu fiziskumu, krāsas smaržu un plaknes spēju transformēties trīsdimensionālā objektā.

Patiesībā – atdzīvoties. Viņas tēli spēj kāpelēt pa kāpnēm, līst pa grīdu, valšķīgi atspiesties pret kolonnu vai klusi vērot no verandas. Amandas Ziemeles tēliem nav raksturīgs rutīnas pelēcīgums. Tie spēj pārrakstīt gaidas un emocijas un atklāj skatīšanās mirkļa baudas.

Amanda Ziemele (1990) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmu, vēlāk ieguvusi diplomu studējot Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Radījusi Latvijas paviljona ekspozīciju 60. Starptautiskajā mākslas izstādē Venēcijas Biennālē O day and night, but this is wondrous strange and therefore as a stranger give it a welcome (2024). Amanda Ziemele 2021. gadā saņēmusi Purvīša balvu par izstādi “Kvantu matu implanti” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.

Koncertzāles “Cēsis” galerijā tiks atklāta mākslinieku grupas Famous Five (Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks) 2004. gadā radītais objekts “Laiks rādīs” (Time Will Show). Šis mākslas darbs 2007. gadā bija viens no pirmā Cēsu mākslas festivāla vizuālās mākslas izstādes atskaites punktiem, un šobrīd šis darbs ir Latvijas laikmetīgās mākslas hrestomātija, kas iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. “Laiks rādīs” veltīts skaistuma ilūzijai un tā zūdošajai dabai. Mākslinieki par instalāciju reiz teikuši: “Mūžīgi skaistais nemitīgi atmirdz pasaulē, padarot dažas lietas (parādības) īpašas. Kā īss zibsnis tas parādās un netverams pagaist. Kopš seniem laikiem cilvēki mēģina notvert šo īpašo skaistumu, bet galu galā ir sanākušas tikai skaistuma imitācijas, dažkārt tik meistarīgas, ka tajās sāk saredzēt un sadzirdēt mūžīgi skaisto. (..) laiks arvien aizslauka arī skaistās imitāciju paliekas. Un cilvēki nebeidz cīnīties ar laiku, lai to apstādinātu, un mēģina sagūstīt mūžīgi skaisto savā pasaulē.”

Par mākslinieku grupas Famous Five dibināšanas brīdi uzskata mediju mākslas simpozija Polar Circuit 2 norises laiku 1998. gada vasarā Tornio (Somija). Grupas radošajai darbībai raksturīgas postmodernisma kustības iezīmes: darbu konceptuāla ievirze, citāti, stilistikas dažādība, mediju miksēšana, robežu nojaukšana starp reālo un irreālo jeb jaunas realitātes konstruēšana un ironija. Grupas mākslas darbu izteiksmes līdzekļu arsenālā būtiska loma atvēlēta video, instalācijai, objektiem un skaņai. Mākslinieku grupa F5 dalībnieku sastāvs mēdz variēties no trīs līdz sešiem dalībniekiem. Darba “Laiks rādīs” autori ir Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze un Mārtiņš Ratniks. Famous Five pārstāvējuši Latviju 2005. gada Venēcijas mākslas biennālē ar projektu “Tumsas spuldze” un 2002. gadā Sanpaulu biennālē ar projektu “Baudi jauko nakti!” u. c.

Savukārt vides objektu grupa “paceļam karogus/raising flags” būs skatāma Pils laukumā. Šis projekts tapis sadarbībā ar Vīnē bāzēto museum in progress – laikmetīgās mākslas institūciju, kas kopš 1990. gada attīsta inovatīvas mākslas prezentēšanas formas, paplašinot muzeja robežas un veidojot dialogu starp mākslu, publisko telpu un sabiedrību. “raising flags” ir ilgtermiņa museum in progress projekts, kas kopš 2023. gada tiek īstenots dažādās vietās – no publiskās telpas Vīnē un citur pasaulē līdz virtuālām izstāžu platformām internetā un mediju videi laikrakstos un žurnālos. Projekta kuratori ir Aloiss Hermans (Alois Herrmann) un Kaspars Mīlemans Hartls (Kaspar Mühlemann Hartl). Līdz šim projektā piedalījušies 38 mākslinieki, radot aptuveni 70 karogus, kas eksponēti pie Vīnes Stubenbrücke tilta, Ladākhā (Indijā) 3600 metru augstumā virs jūras līmeņa sā festivāla ietvaros, kā arī Bādgašteinā (Austrijā) festivāla sommer.frische.kunst laikā u. c.

Cēsīs būs skatāmi desmit darbi, ko radījuši Ghada Amer (No Empire Lasts Forever), Martin Grandits (I hate myself), Shilpa Gupta, Jitish Kallat (Adrift Signs – I am carrying dangerous goods), Minerva Cuevas (The Future Was Yesterday), Maurizio Nannucci (Let's talk about art), Sophia Pompéry (CLOSE TO THE WIN(D)), Christian Robert-Tissot (Fuck the context) un Erwin Wurm (HOPE). Īpaši šim projektam jaunu karogu radījis arī mākslinieks Krišs Salmanis. Kā vizuālās komunikācijas nesējiem karogiem ir sena vēsture – no identifikācijas zīmēm, militāriem un drošības signāliem līdz piederības, varas un kolektīvās identitātes izpausmēm. Tie ir vieni no atpazīstamākajiem publiskās telpas simboliem, kas vienlaikus vēsta par piederību, vērtībām un attiecībām starp indivīdu un sabiedrību.

Projektā “raising flags” šis vēsturiski piesātinātais simbols iegūst jaunu nozīmi. Karogs kļūst par platformu mākslinieciskai izpausmei un ideju apmaiņai, pārvēršot publisko telpu par vietu dialogam un daudzveidīgu skatpunktu līdzāspastāvēšanai. Katrs no darbiem piedāvā savu interpretāciju par mūsu laiku, vienlaikus veidojot kopīgu, starptautisku sarunu par sabiedrību, pārmaiņām un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Tādējādi “raising flags” pārdefinē ierasto karoga funkciju – no piederības simbola tas kļūst par atvērtu un daudzbalsīgu mediju, kurā sastopas māksla, valoda un publiskā telpa.

“Šī projekta ietvaros karogs kļūst par vārda un domas nesēju – redzamu zīmi publiskajā telpā. Karogs, māksla un vējš kopā veido telpu, kurā vārds iegūst kustību, atgādinot, ka idejas – tāpat kā sabiedrība – atrodas nepārtrauktā attīstībā un savstarpējā dialogā,” saka “raising flags” intervences Cēsu mākslas festivālā kuratore Una Meistere.
Cēsu Mākslas festivāla vizuālās mākslas programmas izstādes būs skatāmas līdz 23. augustam.

Viens no festivāla jubilejas sezonas centrālajiem notikumiem būs Riharda Vāgnera operas Loengrīns koncertatskaņojums 6. un 8. augustā koncertzālē “Cēsis”, turpinot jau par tradīciju kļuvušo “Cēsu vāgneriānu”. Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uz skatuves satiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un starptautisks opermākslinieku ansamblis. Līdzās operdīvai Vidai Miknevičiūtei Loengrīna lomā debitēs jaunā somu operas zvaigzne Johans Krogiuss, bet pārējās lomās uzstāsies izcili ārvalstu un Latvijas solisti.

Savukārt 15. un 16. augustā koncertzālē “Cēsis” izskanēs Leonarda Bernsteina operetes “Kandids” koncertuzvedums diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un Mārtiņa Meijera režijā. Titullomu atveidos Mūzikas balvas laureāts Eduards Rediko, parējās lomās – Artis Robežnieks, Agate Grīnhofa, Ralfs Puzāns, Gerda Igaune un Una Stade. Pēc Voltēra filozofiskās satīras motīviem tapušais “Kandids” ir viens no pasaulē iecienītākajiem muzikālā teātra darbiem, kas asprātīgi un aizkustinoši stāsta par cerības saglabāšanu netaisnības pilnā pasaulē, liekot aizdomāties par robežu starp optimismu un naivumu. Iestudējums top sadarbībā ar Dailes teātri.

Taču rudenī teātru programmā “Grand Prix” koncertzālē “Cēsis” būs skatāmas divas no pagājušās sezonas labākajām mazās formas izrādēm Latvijā – 1. septembrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Ilgu tramvajs” Pētera Krilova režijā un 29. oktobrī plkst. 19.00 “Dirty deal Teatro” izrāde “Alfas” Valtera Sīļa režijā. Pirms abām izrādēm ievadrunu teiks skates “Grand prix” šī gada mākslinieciskais kurators, pazīstamais teātra kritiķis Atis Rozentāls.