Laboratorijas vietā – Baltijas valstu ceļi: reāls pārbaudījums uzlādējamam hibrīdam

Foto: Velocita.lv | Autors: Velocita.lv | 2026.07.20

Cik precīzi ir uzlādējamo hibrīdu oficiālie efektivitātes rādītāji? Atbildi uz šo jautājumu autoindustrija arvien biežāk meklē nevis laboratorijās, bet reālos braucienos pa koplietošanas ceļiem. Jaunākais piemērs ir 1029 kilometru brauciens cauri trim Baltijas valstīm, kas veikts ar vienu degvielas tvertni un vienu akumulatora uzlādi.

Laboratorijas testus arvien biežāk papildina braucieni reālos apstākļos

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mājas kafejnīcu dienas Cēsu novadā

Augustā ar jaunu sparu atgriežas iemīļotās Mājas kafejnīcu dienas. Viesi varēs izbaudīt gan sen nesajustas bērnības garšas, gan ļauties jaunu ēdienu vilinājumam

Cēsu TIC

Jaunu automobiļu degvielas patēriņu, CO₂ izmešus un ar elektrību nobraucamo attālumu Eiropā kopš 2018. gada nosaka pēc WLTP metodikas (Vispasaules saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūra). Mērījumi tiek veikti laboratorijā uz šasijas dinamometra jeb rullīšu stenda, kur aptuveni 30 minūšu laikā tiek izpildīts standartizēts 23 kilometru tests. Tests notiek nemainīgā 23 grādu temperatūrā, un tā laikā maksimālais ātrums sasniedz 131 km/h.

Šī metodika ļauj objektīvi salīdzināt dažādu modeļu rādītājus, taču tā nevar atspoguļot visu, ar ko automobilis sastopas ikdienā. Reālos apstākļos rezultātus ietekmē laikapstākļi, satiksmes intensitāte, ceļa profils, pasažieru un bagāžas svars, kā arī daudzi citi faktori. Tieši tāpēc daudzi pircēji, īpaši izvēloties uzlādējamu hibrīdu, uz katalogos norādītajiem rādītājiem raugās piesardzīgi.

Mainās arī tas, kā autoražotāji iepazīstina medijus ar jaunajiem modeļiem. Īsu demonstrācijas braucienu vietā arvien biežāk tiek organizēti vairāku simtu kilometru pārbraucieni pa koplietošanas ceļiem, kuros automobili var izmēģināt dažādos apstākļos. Līdzās autožurnālistiem tajos piedalās arī satura veidotāji, kuri saviem sekotājiem rāda automobili tieši tādu, kāds tas ir ikdienas lietošanā.

1029 kilometri ar vienu degvielas tvertni un vienu uzlādi

Šovasar notika trīs dienu brauciens Chery Baltic Journey. Pēc organizatoru teiktā, tas bija pirmais šāda veida mediju tests, kas aptvēra visas trīs Baltijas valstis. Chery Tiggo 9 braucienu sāka Lietuvā, pēc tam automobili pārņēma Latvijas komanda, bet noslēgumā – Igaunijas.

Trīs dienu laikā septiņvietīgais zīmola flagmanis nobrauca 1029 kilometrus – 395 km Lietuvā, 399 km Latvijā un 235 km Igaunijā. Visu distanci automobilis veica ar vienu degvielas tvertni un vienu akumulatora uzlādi. Brauciens veda pa automaģistrālēm, pilsētu ielām un piekrastes ceļiem, tāpēc tas labi raksturo automobiļa iespējas ikdienas ekspluatācijā.

Katrā valstī pie stūres sēdās cita komanda – autožurnālists, satura veidotājs un vietējā importētāja pārstāvis. Latvijā automobili izmēģināja Latvijas Gada auto žūrijas eksperts Guntars Pulss, aktieris, mūziķis un satura veidotājs Rihards Lepers, kā arī WESS Select pārstāvis Emīls Muižnieks.

Lietuvā braucienā piedalījās žurnāla Auto Bild Lietuva galvenais redaktors un vairāku valstu Gada auto konkursu žūrijas loceklis Vitolds Miļus (Vitoldas Milius), satura veidotāja Inga Žuolīte (Inga Žuolytė) un Stelauto pārstāvis Motiejs Musniks (Motiejus Musnikas). Savukārt Igaunijā automobili izmēģināja autožurnālists Kaspars Seps (Kaspar Sepp), satura veidotāja Arabella Jerveta (Arabella Järvet) un Autospirit pārstāvis Marko Vīrands (Marko Viirand).
Pēc E. Muižnieka teiktā, šāda brauciena galvenā priekšrocība ir iespēja automobili novērtēt apstākļos, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt.

“Mēs vēlējāmies, lai automobili vērtē tieši tādos apstākļos, kādos tas tiek izmantots ikdienā – parastā satiksmē, reālā tempā un mainīgos Baltijas reģiona laikapstākļos. Ja automobilis visu dienu atrodas uz koplietošanas ceļiem un to izmēģina neatkarīgi žurnālisti, mākslīgi uzlabot iespaidu nav iespējams – brauciens parāda automobiļa patiesās īpašības,” saka E. Muižnieks.

Uzlādējamie hibrīdi kļūst par alternatīvu garākiem braucieniem

Uzlādējamā hibrīda priekšrocība ir iespēja apvienot divus braukšanas režīmus. Ikdienā, īpaši pilsētā, lielu daļu ceļa var veikt ar elektrību, bet garākos pārbraucienos darbu pārņem benzīna dzinējs. Tas nozīmē, ka automobilis nav atkarīgs tikai no uzlādes infrastruktūras – nepieciešamības gadījumā degvielu var uzpildīt jebkurā degvielas uzpildes stacijā. Baltijas valstīs, kur attālumi starp lielākajām pilsētām nereti mērāmi vairākos simtos kilometru, tā ir būtiska priekšrocība.

Arvien vairāk autoražotāju šo piedziņas veidu piedāvā arī saviem populārākajiem modeļiem. Toyota, kas hibrīdu tehnoloģiju attīsta jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, uzlādējamās hibrīda versijas piedāvā, piemēram, RAV4 modelim. Savukārt Volkswagen eHybrid sistēma pieejama jaunās paaudzes Tiguan un septiņvietīgajam Tayron. Abi modeļi pēc WLTP cikla ar elektrību spēj nobraukt līdz 120 kilometriem, turklāt to akumulatorus iespējams uzlādēt arī līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijās.

Baltijas braucienā izmantotais Tiggo 9 aprīkots ar Chery CSH (Chery Super Hybrid) piedziņas sistēmu. Tajā apvienots piektās paaudzes benzīna dzinējs, kas paredzēts darbam hibrīda piedziņā, divpakāpju DHT transmisija un lielas ietilpības augstsprieguma akumulators. Ražotājs norāda, ka benzīna dzinēja termiskā efektivitāte sasniedz 44,5 %, kas palīdz samazināt degvielas patēriņu dažādos braukšanas apstākļos.

Tiggo 9 ir lielākais Chery modelis Baltijas tirgū. Tas ir 4,81 metru garš, septiņvietīgs D segmenta apvidus automobilis, kura izmēri ir salīdzināmi ar Škoda Kodiaq un Peugeot 5008. Hibrīda sistēmas kopējā jauda ir 422 ZS, bet paātrinājums no 0 līdz 100 km/h aizņem 5,4 sekundes. Ar izlādētu augstsprieguma akumulatoru oficiālais vidējais degvielas patēriņš ir 6,9 l/100 km, savukārt kombinētais WLTP rādītājs – 1,7 l/100 km.

Interesants ir arī ražotāja norādītais maksimālais nobraucamais attālums – līdz 1050 kilometriem ar pilnu degvielas tvertni un pilnībā uzlādētu akumulatoru. Mazākam automobilim šāds rādītājs nebūtu nekas neparasts, taču gandrīz piecus metrus garam septiņvietīgam apvidus automobilim tas ir ambiciozs uzstādījums. Baltijas brauciens parādīja, ka deklarētie 1050 kilometri nav tikai laboratorijas aprēķins – automobilis reālos apstākļos nobrauca 1029 kilometrus.

“Visvairāk pārsteidza tas, cik nemanāmi sistēma pārslēdzas starp elektrisko un benzīna piedziņu. Vadītājam par to nav jādomā – automobilis pats izvēlas piemērotāko darbības režīmu. Tas, ka visam braucienam pietika ar vienu degvielas tvertni un vienu akumulatora uzlādi, ir labs apliecinājums tam, ko šāda piedziņas sistēma spēj reālos apstākļos,” saka WESS Select pārstāvis.

Jauniem zīmoliem svarīgākie ir reāli pierādījumi

Tieši šādi braucieni ir īpaši nozīmīgi zīmoliem, kas Baltijas tirgū vēl tikai nostiprina savas pozīcijas. Jaunam autoražotājam ar reklāmu vien nepietiek – daudz svarīgāk ir praksē pierādīt, ko automobilis spēj reālos apstākļos.
“Pirms piecpadsmit gadiem pret korejiešu automobiļiem valdīja līdzīga attieksme – sākumā bija skepse, pēc tam nāca interese, bet šodien tie daudziem ir pašsaprotama izvēle. Domāju, ka Ķīnas autoražotāji līdzīgu uzticību iegūs ievērojami ātrāk. Šādu uzticību vislabāk palīdz veidot reāli braucieni, jo cilvēki automobili redz nevis salona ekspozīcijā, bet darbībā – vairāk nekā tūkstoš kilometru garā braucienā cauri trim Baltijas valstīm,” saka E. Muižnieks.

Brauciena laikā uzņemtais materiāls kļūs par pamatu dokumentālai filmai, kurā būs redzams viss maršruts un brauciena dalībnieku iespaidi. Filma vēl tikai taps, taču pats brauciens jau ir pateicis galveno – 1029 kilometri cauri trim Baltijas valstīm nobraukti ar vienu degvielas tvertni un vienu akumulatora uzlādi.