Pētījums: 45 % autovadītāju vasarā ir gatavi pārsēsties uz velosipēdu

Foto: Miltton.com | Autors: Marta Mackeviča | 2026.07.29

Ņemot vērā galvaspilsētā plānotos vērienīgos remontdarbus un degvielas cenu kāpumu, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par alternatīviem pārvietošanās veidiem privātās mobilitātes nodrošināšanai. Vasarā velosipēds, motocikls un skrejritenis ir pieejamākas alternatīvas auto, tomēr “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka autovadītāju paradumi gada laikā būtiski nav mainījušies. Velosipēdu vasarā izmanto 45 % autovadītāju, motociklu 6 %, bet skrejriteni 4 %, savukārt gandrīz puse jeb 48 % arī siltajā sezonā pārvietojas tikai ar auto.

Salīdzinot ar 2025. gada pētījuma datiem, velosipēda lietotāju īpatsvars samazinājies no 48 % līdz 45 %, bet skrejriteņa lietotāju īpatsvars sarucis no 6 % līdz 4 %. Motociklu vasarā izmanto vairāk autovadītāju nekā pirms gada, tā lietotāju īpatsvaram pieaugot no 4 % līdz 6 %. Par diviem procentpunktiem palielinājies arī to autovadītāju īpatsvars, kuri vasarā pārvietojas tikai ar auto. Kopējās izmaiņas ir nelielas, tomēr dati neuzrāda alternatīvo pārvietošanās veidu popularitātes pieaugumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aļaskas kruīzs

No Sietlas | 7 naktis un kuģa MSC Poesia // Maršruts: Sietla – Kečikana – Icy Strait Point – Treisijas fjords – Džūno – Viktorija – Sietla

EUR 654 | CRUISEcentre

“Vasarā velosipēds, motocikls vai skrejritenis daļai cilvēku ļauj ērtāk pārvietoties intensīvas satiksmes un remontdarbu laikā. Vienlaikus lielāka satiksmes dalībnieku daudzveidība prasa papildu uzmanību no ikviena vadītāja. Pirms pagrieziena vai joslas maiņas jāpārliecinās, vai blakus neatrodas velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs, bet apdzīšana jāveic tikai tad, ja iespējams ievērot drošu intervālu. Īpaša piesardzība vajadzīga remontdarbu zonās, kur satiksmes telpa kļūst šaurāka un citu dalībnieku kustība var būt grūtāk prognozējama,” uzsver Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Vīrieši arī šogad visus trīs alternatīvos pārvietošanās veidus izmanto biežāk nekā sievietes. Ar velosipēdu vasarā pārvietojas 47 % vīriešu un 44 % sieviešu, motociklu izmanto attiecīgi 7 % un 4 %, bet skrejriteni 6 % vīriešu un 2 % sieviešu. Tikai ar auto pārvietojas 45 % vīriešu un 52 % sieviešu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, velosipēda izmantošana vīriešu vidū samazinājusies no 51 % līdz 47 %, bet sieviešu vidū saglabājusies 44 % līmenī. Motocikla izmantošana pieaugusi abās grupās.

Jaunāki autovadītāji vasarā saglabā lielāku pārvietošanās veidu daudzveidību. Apkopojot velosipēda, motocikla un skrejriteņa izvēles, augstākais rādītājs ir 18–29 gadu vecuma grupā, kur tas sasniedz 66 %. Vecumā no 30 līdz 49 gadiem šo transporta veidu kopējais rādītājs ir 61 %, bet abās grupās pēc 50 gadu vecuma tas ir 46 %. Jaunāko autovadītāju vidū īpaši pieaugusi motocikla izmantošana: 18–29 gadu grupā tā palielinājusies no 4 % līdz 10 %.

Plašāka velosipēdu, motociklu un skrejriteņu izmantošana palielina mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku skaitu uz ceļiem. Saskaņā ar CSDD operatīvajiem datiem no gada sākuma līdz 2026. gada 21. jūlijam ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 50 cilvēki. Tajā pašā periodā pērn bojāgājušo skaits bija 57. CSDD norāda, ka pēdējo divu mēnešu dati vēl ir nepilnīgi.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2026. gada martā, piedalījās 1 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījuma mērķis ir sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kā autovadītāju paradumi ietekmē gan drošību, gan degvielas patēriņu.