Viljandi Folkmūzikas festivāls pulcē tūkstošiem apmeklētāju un apliecina jaunās paaudzes interesi par tradicionālo mūziku

Foto: Fauna.agency | Autors: Agnese Ruberte | 2026.07.30

Aizvadītajā nedēļas nogalē ar krāšņiem koncertiem un kopīgu muzicēšanu noslēdzās 33. Viljandi Folkmūzikas festivāls, kas četru dienu garumā Igaunijas pilsētu Viljandi pārvērta par vienu no nozīmīgākajiem tradicionālās mūzikas centriem Ziemeļeiropā. Šogad festivālu apmeklēja 15 500 cilvēku, un īpaši lielu interesi par to izrādīja tieši jaunieši.

"Šāgada festivāls vēlreiz apliecināja savu dzīvotspēju un spēku, ko īpaši vairo jaunās paaudzes enerģija. Jauniešu iesaiste ir bijis viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem, un redzam, ka tas sniedz arvien labākus rezultātus – šogad festivāls piesaistīja plašu jauniešu auditoriju. Lai tradīcijas turpinātu dzīvot, tām ir jābūt nozīmīgām un saistošām arī jaunākajām paaudzēm. Tas būs viens no mūsu būtiskākajiem mērķiem arī turpmākajos gados. Nākamais Viljandi Folkmūzikas festivāls notiks no 2027. gada 22. līdz 25. jūlijam," stāsta Viljandi Folkmūzikas festivāla direktors Ando Kivibergs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mūzikas un mākslas festivāls Ezera Skaņas

Ezera Skaņu kulminējošais notikums ir rīta performance Kāla ezera vidū. Agrā 1.augusta rītā, tumsas ieskauti, apmeklētāji tiek aicināti ar laivām doties ezerā.

Madonas TIC

Festivāla četrās dienās notika vairāk nekā 70 koncertu, kuros piedalījās 55 mākslinieki. Koncerti norisinājās uz četrām brīvdabas skatuvēm un divās iekštelpu koncertvietās. Programmu papildināja arī viesi no dažādām pasaules valstīm – šogad festivālā uzstājās mākslinieki no Meksikas, Kaboverdes, Tanzānijas, Ungārijas, Šetlendas salām, Zviedrijas, Norvēģijas un Ķīnas.

Šāgada festivāla tēma "Katram savs instruments" pievērsās tradicionālo instrumentu daudzveidībai un aicināja apmeklētājus ne tikai klausīties mūziku, bet arī pašiem izmēģināt dažādus instrumentus. Pirmo reizi festivālā darbojās Instrumentu ciems (Pilliküla), kur apmeklētāji varēja piedalīties meistarklasēs un iepazīt tādus tradicionālos instrumentus kā kokli, igauņu dūdas, vargānu, talharpu jeb Hījumā kokli, vijoli, akordeonu un garmošku.

Īpaša vieta festivāla programmā bija atvēlēta arī Igaunijas tradicionālās mūzikas mantojumam. Šogad savu 30. norises gadskārtu atzīmēja Igaunijas ETNO nometne – starptautiska folkmūzikas nometne, kas gadu gaitā iedvesmojusi daudzus mūsdienu Igaunijas folkmūziķus un kļuvusi par nozīmīgu tradicionālās mūzikas attīstības platformu.

Līdztekus galvenajai programmai festivāla apmeklētāji varēja baudīt arī bezmaksas programmu – aptuveni 90 koncertu uz Zaļās skatuves un Draugu pagalmā, kā arī vairāk nekā 100 meistarklašu dažādās Viljandi vietās. Kā ierasts, festivāla īpašo atmosfēru radīja arī spontānas muzicēšanas sesijas, kurās ikviens apmeklētājs varēja piedalīties ar savu instrumentu. Festivāla norisi nodrošināja gandrīz 70 komandu vadītāju, 190 partnerorganizāciju un 260 brīvprātīgo.