Karstums un saules aizsargkrēms – kas jāņem vērā?

Līga Ribkinska | 2026.07.30

Aizsardzība pret sauli ir tikpat svarīga profilakse kā sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes. Dermatologi aicina atklātajās ķermeņa daļās saules aizsargkrēmu lietot visu cauru gadu, un daudzi šim ieteikumam seko. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka patiešām labi pārzinām saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Ir nianses, kas jāņem vērā, un vasarā viena no tām – kā un kuru saules aizsargkrēmu izmantot, kad termometra stabiņš pakāpjas īpaši augstu.  
“Vispirms ir jātiek skaidrībā par saules aizsarglīdzekļu veidiem. Abi galvenie veidi – minerālie un ķīmiskie – atšķirīgi reaģē uz ultravioletajiem (UV) stariem, un ārkārtīgi karstā laikā šīs atšķirības var būt svarīgas,” skaidro sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Kurš aizsargkrēma veids karstumā ir piemērotāks?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vidusjūras kruīzs no Neapoles

6 naktis uz kuģa MSC Magnifica // Neapole – Mesīna – Valleta – Barselona – Marseļa – Dženova

EUR 371 | CRUISEcentre

Minerālu saules aizsargkrēmi satur cinka vai titāna dioksīdu. Tie rada barjeru, kas atstaro UV gaismu, pirms tā iekļūst ādā. Farmaceite novērojusi, ka lietotāju vidū tie nav tik populāri kā ķīmiskie, un viņasprāt tam ir konkrēts iemesls. “Kādreiz minerālu saules aizsargkrēmi krēmiem bieži bija bieza, “trekna” konsistence un tie uz ādas veidoja ar aci redzamu – baltu vai zilganu – kārtu. Taču jaunākās paaudzes līdzekļiem ir no minerālu nanodaļiņām veidotas formulas, kas ļauj tiem labi iesūkties ādas virskārtā,” skaidro farmaceite.

Cilvēki, kuriem nepatīk minerālo saules aizsargkrēmu blīvākā tekstūra, bieži izvēlas ķīmiskos saules aizsarglīdzekļus vieglu fluīdu, krēmu vai aerosolu veidā. “Sastāvdaļas veido plānu aizsargplēvīti, kas absorbē UV starus un maina to struktūru, pirms tie iekļūst ādā. Taču ķīmiskās vielas tiek absorbētas asinsritē, un vasarā, ilgstoši uzturoties atklātā saulē, kad šis līdzeklis ir jālieto daudz un lielos ādas laukumos, tā var būt liela slodze organismam. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka saules nodarītie ādas bojājumi un iespējamie riski veselībai ir nesalīdzināmi un daudzkārt lielāki, tādēļ kopumā šis nav arguments, lai atteiktos no saules aizsarglīdzekļa.”

Ērika Pētersone lēš, ka, ja pirms vairākiem gadiem ir izmēģināts minerālus saturošs jeb “mehāniskais” aizsarglīdzeklis, tas nav paticis aprakstīto iemeslu dēļ un tādēļ pēcāk vairs nav lietots, ir vērts vasarā un karstumā pārskatīt savu līdzšinējo nostāju, jo tieši šajā sezonā speciālisti to ar pārliecību rekomendē.

Kāpēc karstumā daži aizsarglīdzekļi ir labāki par citiem?

Kaut arī dermatologi un farmaceiti ir vienisprātis, ka vislabākais saules aizsargkrēma veids ir tas, ko lieto pareizi un regulāri, tomēr daži līdzekļi tieši karstumam ir labāk piemēroti.

“Peldsezonas un svīšanas dēļ vasarā ir vērts izvēlēties jebkuru ūdensizturīgu saules aizsargkrēmu ar saules aizsardzības faktoru SPF 30 vai augstāku. Taču ārkārtēja karstuma laikā, kad temperatūra sasniedz +30 grādus, reģionos ar augstu mitruma līmeni, kā tas ir arī mūsu klimatiskajā joslā, vēlams lietot minerālu saules aizsargkrēmus, jo ķīmiskie līdzekļi, ja tie tiek pakļauti ārkārtīgi augstām temperatūrām, var zaudēt savas kaitīga starojuma filtrēšanas spējas. Liels karstums nozīmē arī pastiprinātu svīšanu, un sviedri, sajaucoties ar dažām ķīmisko saules aizsargkrēmu sastāvdaļām, var veicināt niezi un izsitumus. Šis ir iemesls, kādēļ cilvēkiem ar jutīgu ādu, pat ja nav ekstremāla karstuma, vajadzētu izvēlēties minerālu saules aizsargkrēmus,” pamato farmaceite.

Biežāk un vairāk ir labāk!

Arī ieradumi ir svarīgi. Dati liecina, ka vairumā gadījumu uzklājam tikai aptuveni 20–50 % no saules aizsargkrēma daudzuma, kas nepieciešams, lai sasniegtu uz etiķetes norādīto SPF aizsardzības līmeni. Cik tad būtu pietiekami? “Aptuveni viena maza izmēra kafijas tasīte,” atbild farmaceite, gan piebilstot, ka tas patiešām ir vidēji rēķināts, jo esam taču tik dažādos izmēros! “Ja kādam tas šķiet daudz, tad jāpiebilst, ka tām vietām, kas pakļautas vislielākajai saules iedarbībai, piemēram, sejai, krūtīm un pleciem, jāklāj dubultu kārtu.

Tāpat svarīgi zināt, ka saules aizsarglīdzeklis jāuzklāj uz nosusinātas ādas 15 minūtes pirms došanās ārā un pēc tam atkārtoti jāuzklāj vismaz ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldēšanās vai svīšanas.”

No saules jāsargā arī pats saules aizsarglīdzeklis

Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, taču arī pašam aizsargkrēmam ļoti “nepatīk” saule un karstums. Astoņas stundas ilga iedarbība temperatūrā no 30 līdz 60 °C var neatgriezeniski mainīt ķīmiskā saules aizsargkrēma fizikālās īpašības, kā rezultātā samazinās tā efektivitāte, atklāts kādā pētījumā. Maldīgi domāt, ka tik augstas temperatūras nemaz tik viegli nav sasniedzamas. Pludmales smiltis, automašīnas salons, balkons reizēm uzkarst līdz pat 50 grādiem un vēl vairāk.

Farmaceite Ērika Pētersone iesaka: “Ja krēma sastāvdaļas sākušas atdalīties un tas vairs nav viendabīgā konsistencē, tā ir pirmā pazīme, ka līdzeklis ir bijis pakļauts ārkārtējam karstumam un tātad – nav lietojams (tas attiecas uz jebkuru kosmētikas līdzekli!). Ja tomēr saules aizsargkrēms jāatstāj saulē, piemēram, transportlīdzeklī, iepakojiet to dzesētājā.

Visbeidzot jāatceras, ka pretsaules līdzekļi nebūt nav vienīgais aizsardzības elements. Izmantojams arī apģērbs – sākot no gaišām, visu ķermeni nosedzošām lina vai kokvilnas drēbēm, līdz speciāliem tērpiem ar UV filtru. Uzturoties ārā karstumā, jācenšas izmantot noēnojumu, vai pašā dienas vidū, ja iespējams, jāpaliek mājās.”