Kā karstums ietekmē organisma funkcionēšanu un kas notiek ar medikamentiem?

Foto: Repharm.lv | Autors: Līga Ribkinska | 2026.07.31

Karstums nav tikai sezonāls diskomforts vien, tas var izraisīt būtisku stresu ķermenim, ietekmējot gandrīz visas organisma regulācijas sistēmas, un var ietekmēt arī medikamentus, izmainot to īpašības un efektivitāti. Zināt to un ņemt vērā ir īpaši svarīgi hronisku slimību pacientiem, lai laikus rūpētos par veselību.

“Ik vasaru aptiekā atkārtojas ļoti līdzīga aina: klienti bieži apraksta neparastu nogurumu, reiboņus pieceļoties, paātrinātu sirdsdarbību, kāju tūsku dienas beigās, sūdzas par sliktāku miega kvalitāti. Šie simptomi nereti rada satraukumu arī par iespējamu hronisku slimību saasinājumu vai medikamentu efektivitātes zudumu. Tomēr nereti pamata problēma nav kādas esošas slimības progresēšana, bet gan organisma pielāgošanās paaugstinātai apkārtējās vides temperatūrai,” stāsta sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja „Grāvīši”

Viesu māja “Grāvīši” atrodas skaistā, klusā ciemā “Ilze”, Augšdaugavas novadā. Šeit pa īstam var baudīt neskarto lauku vidi, ieelpot svaigu gaisu.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Organisma pielāgošanās karstumam

Lai uzturētu stabilu ķermeņa temperatūru, organisms nepārtraukti pielāgo asinsrites plūsmu, modulē hormonālos signālus un iedarbina dažādus kompensācijas mehānismus. Tieši šīs pielāgošanās nosaka gan pašsajūtu karstumā, gan arī, piemēram, to, kā “uzvedas” līdz šim stabila un paredzama medikamentozā terapija, ja tāda tiek lietota.

Karstums un sirds

Vienlaikus organismā palielinās arī citu hormonu – adrenalīna un noradrenalīna izdale, paātrinās sirdsdarbība, pieaug sirds muskuļa skābekļa patēriņš. “Veselam cilvēkam šī reakcija parasti ir labi kompensēta, taču cilvēkiem ar koronāro sirds slimību vai sirds mazspēju fizioloģiskās rezerves bieži ir ierobežotas. Tādēļ pat relatīvi neliels karstuma radīts stress var kļūt par nozīmīgu izaicinājumu organisma sistēmām,” norāda Evita Lārmane. 
 
Karstums un cukura diabēts

Īpaši jutīgi pret karstumu ir cilvēki, kuri slimo ar cukura diabētu. “Paaugstinātas ādas asinsrites dēļ insulīns no injekcijas vietām var uzsūkties straujāk, palielinot hipoglikēmijas risku, savukārt atūdeņošanās gadījumā var attīstīties asins sabiezēšana un relatīva hiperglikēmija, glikozes daudzums organismā var palikt nemainīgs, taču, tā kā asins šķidrā daļa ir samazinājusies, glikozes koncentrācija uz vienu mililitru asins kļūst augstāka (glikometrs uzrādīs augstu rādījumu). Tas var radīt maldīgu priekšstatu par medikamentozās terapijas neefektivitāti, lai gan problēmas pamatā bieži ir šķidruma bilances svārstības,” stāsta farmaceite.  

Medikamentu drošuma izmaiņas    

Karstuma apstākļos būtiski mainās medikamentu drošums. 
•    Diurētiskie līdzekļi var pastiprināt nepietiekamu asins un šķidruma tilpumu. 
•    Asinsvadu paplašinātāji jeb AKE (angiotenzīnu konvertējošā fermenta) inhibitori un ARB (angiotenzīna II receptoru blokatori) var izraisīt izteiktāku asinsspiediena pazemināšanos (hipotensiju).
•    2. tipa cukura diabēta, hroniskas nieru slimības un sirds mazspējas ārstēšanas zāles jeb SGLT2 inhibitori palielina dehidratācijas risku.
•    Daži antihistamīni, tricikliskie antidepresanti, neiroleptiķi var traucēt svīšanu un termoregulāciju, palielinot hipertermijas risku.
•    Bēta blokatori var ierobežot kompensatoro sirdsdarbības pieaugumu, samazinot izturību pret karstumu. 
•    Nitroglicerīna preparāti ir jutīgi pret karstumu un gaismu, un var zaudēt efektivitāti tieši krīzes situācijā. 
•    Astmas un HOPS ārstēšanai lietotie inhalatori un citi dozētie aerosoli zem spiediena karstumā var mainīt propelenta spiedienu. Tas tieši ietekmē izsmidzināmās devas precizitāti un aerosola daļiņu aerodinamiskās īpašības, apdraudot elpceļu kontroli. Pastāv arī fizisks baloniņu eksplozijas risks, ja tie pakļauti tiešiem saules stariem vai temperatūrai virs 50 °C (piemēram, automašīnā).

Vēl viens nozīmīgs aspekts ir fotosensibilizācija, kas vasarā kļūst daudz izteiktāka. Daži medikamenti, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, var pastiprināt ādas jutību pret UV starojumu, izraisot fototoksiskas vai fotoalerģiskas reakcijas. Tas bieži tiek interpretēts kā saules alerģija, lai gan patiesībā ir medikamentu un UV starojuma mijiedarbības rezultāts.

“Jāņem vērā, ka augsta temperatūra tieši apdraud medikamentu fizikāli ķīmisko stabilitāti. Liela daļa ikdienā lietoto zāļu uzglabāšanas režīms neparedz temperatūru virs 25 °C. Izteikta karstuma laikā, kad telpās nav gaisa kondicionēšanas vai zāles atstātas automašīnas salonā, šī kritiskā robeža tiek ātri pārsniegta, izraisot vairākas bīstamas izmaiņas, piemēram, augstā temperatūrā supozitoriji (svecītes) kūst un deformējas, padarot to ievadīšanu neiespējamu, pusšķidrās formas, piemēram, krēmi, ziedes un geli, karstuma ietekmē var noslāņoties – notiek emulsijas vai suspensijas sabrukšana. Tas destabilizē aktīvās vielas vienmērīgu sadalījumu masā, kā rezultātā, lietojot vienā reizē var saņemt terapeitiski nepietiekamu, bet citā – jau toksisku devu. Olbaltumvielu struktūras medikamenti, īpaši insulīni un bioloģiskie līdzekļi, temperatūrā virs 25–30 °C zaudē telpisko struktūru, un līdz ar to zaudē arī efektivitāti, kas var šķists kā slimības rezistence pret terapiju,” skaidro farmaceite un iesaka konsultēties ar savu farmaceitu, lai zāļu terapija karstuma apstākļos būtu pareizi vadīta un efektīva. 
 
“Vasaras karstuma stress organismam ir jāuztver kā daudzslāņains regulācijas izaicinājums. Šo mehānismu izpratne, konsultējoties ar farmaceitu, ļauj būtiski uzlabot veselības drošību, izvairīties no nepamatotas zāļu terapijas izmainīšanas vai pārtraukšanas un palīdz uzturēt hroniskas slimības kontroles stabilitāti,” uzsver sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.