Baudīt atlikušo vasaru bez stresa par naudu. Eksperte iesaka, kā plānot budžetu

Foto: Pixabay.com | Autors: Zelma Strupka | 2026.08.05

Vasara daudziem asociējas ar atvaļinājumiem, koncertiem, nedēļas nogales izbraucieniem un spontānām izklaidēm. Pat neskatoties uz ziemas rēķinu neesamību, tieši šajā laikā tēriņi var pieaugt ļoti strauji, un nepārdomāti finanšu lēmumi var būtiski ietekmēt ikmēneša budžetu. Kā pārskatīt tēriņus un saplānot atlikušo vasaru, lai varētu pilnvērtīgi baudīt atpūtu, saglabājot finansiālo stabilitāti, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Vasarā nereti vairāk līdzekļu novirzām atpūtai, ceļojumiem un dažādām brīvā laika aktivitātēm, tāpēc tēriņu plānošana kļūst īpaši svarīga. Ja šos izdevumus neizvērtējam jau iepriekš, mēneša beigās tie var kļūt par nepatīkamu pārsteigumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vasaras vakari 6.stāva terasē!

Tā ir atvērta dzērieniem, vakariņām, garām sarunām ar draugiem, ģimeni vai kolēģiem un ar skatu uz VEF kvartālu un Brīvības ielu.

Rija VEF Hotel

Pārskati vasaras budžetu

Ja vasarā līdz šim izdevumi izrādījušies lielāki, nekā plānots, ir vērts pārskatīt budžetu un izvērtēt atlikušos tēriņus. Tas palīdz vieglāk sadalīt lielākus izdevumus un izvairīties no situācijām, kad vienā mēnesī tiek iztērēts ievērojami vairāk nekā sākotnēji plānots. Tas vasarā ir arī īpaši aktuāli vecākiem ar bērniem, kuriem jādomā par izklaidēm, piemēram, nometnēm, garākiem braucieniem. Piemēram, ja vasaras noslēgumā iecerēts viens lielāks ceļojums un vairāki nedēļas nogales izbraucieni, ir vērts aprēķināt to kopējās izmaksas. Apkopojot jau veiktos un vēl plānotos tēriņus, iespējams izvērtēt kopējās vasaras izmaksas un nepieciešamības gadījumā pielāgot atlikušās vasaras budžetu.

"Savlaicīga plānošana palīdz arī izvairīties no nepieciešamības aizņemties vai izmantot uzkrājumus, kas paredzēti citiem mērķiem. Viens no risinājumiem ir izveidot atsevišķu kontu vai uzkrājuma mērķi vasaras aktivitātēm. Ļoti populāra metode budžeta plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50 % ienākumu novirza ikdienas neatliekamajām vajadzībām, 30 % apģērbam, izklaidei, dāvanām, utt., bet ideālā gadījumā no 10 % līdz pat 20 % – uzkrājumu veidošanai. Tādējādi tēriņus būtu vieglāk prognozēt, un tie neradītu lieku spriedzi. Sagatavoties šiem izdevumiem ir būtiski, jo atpūta un vaļasprieki daudziem veido būtisku gada budžeta daļu. Luminor aptaujas dati* liecina, ka teju katrs trešais iedzīvotājs hobijiem gada laikā velta vairāk nekā 1000 eiro, savukārt ceļošana ir hobijs, kam Latvijas iedzīvotāji visbiežāk atvēl visvairāk līdzekļu," norāda Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.

Arī spontanitātei ir sava vieta

Lai gan plānošana ir svarīga, pilnībā atteikties no spontānām izklaidēm nevajadzētu. Vasara bieži vien sniedz negaidītas iespējas – koncertus, pasākumus vai izbraucienus, kas iepriekš nav ieplānoti. Tāpēc  budžetā ir vērts paredzēt nelielu rezervi arī šādiem gadījumiem, piemēram, 50 līdz 100 eiro mēnesī, izrietot no savām iespējām un prioritātēm. Tas ļauj izmantot negaidītas pieredzes, vienlaikus nepārsniedzot savas finansiālās iespējas un mācoties arī savu finanšu disciplīnu, attiecīgi varbūt uz brīdi atsakoties no cita mazāk prioritāra pirkuma.

Vasarā mēdz pieaugt arī ikdienas tēriņi, kurus ne vienmēr pamanām. Biežāk ēdam ārpus mājām, pērkam dzērienus, saldējumu vai atļaujamies vairāk ikdienas tēriņus atpūtai. Atsevišķi šie pirkumi var šķist nenozīmīgi, taču mēneša beigās tie veido būtisku summu. Piemēram, katru dienu papildus iztērējot piecus eiro, mēneša laikā tie jau ir aptuveni 150 eiro. Risinājums var būt dienas kabatas naudas, nosakot sev maksimālo naudas summu, kuru esi gatavs iztērēt, kā arī paredzot kādu summu, ko retu reizi var iztērēt vairāk.

Balanss starp “gribu” un “varu”

Svarīgākais nav pilnībā atteikties no izklaidēm, bet atrast līdzsvaru starp vēlmēm un iespējām. Tas nozīmē apzināti izvēlēties, kur tērēt vairāk un kur iespējams ietaupīt, lai kopējie tēriņi nepārsniegtu plānoto budžetu. Piemēram, ja plānots dārgāks ceļojums, citās jomās iespējams nedaudz ietaupīt, izvēloties bezmaksas pasākumus, izbraucienus dabā vai vienkāršākus brīvā laika pavadīšanas veidus.

Iepriekš saplānots budžets ļauj justies drošāk par savām finansēm. Zinot, cik daudz varam atļauties tērēt, nav nepārtraukti jādomā par katru pirkumu vai jāuztraucas par neplānotiem izdevumiem. Vieglāk arī saprast, kam vēlamies atvēlēt vairāk līdzekļu – ceļojumam, koncertam vai laikam kopā ar tuviniekiem.

*Luminor bankas aptauja veikta 2026. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 1010 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.