13. augusts vēsturē: Berlīnes mūris maina pilsētu un tūrisma karti

Foto: MI ģenerēta bilde | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.08.13

1961. gada 13. augustā Austrumvācijas vara slēdza robežu starp Austrumu un Rietumberlīni, sākot Berlīnes mūra būvniecību. Vienā naktī pilsēta, kas līdz tam bija sadalīta politiski, kļuva fiziski nošķirta. Mūra sekas Berlīnes dzīvē bija jūtamas nākamos 28 gadus, bet mūsdienās tā paliekas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem pilsētas vēstures tūrisma objektiem.

Naktī no 12. uz 13. augustu Austrumvācijas Tautas policijas, robežpolicijas un karaspēka vienības sāka slēgt sektoru robežu ar dzeloņstieplēm un barikādēm. Turpmākajās dienās un gados pagaidu aizsprosti tika pārveidoti par aizvien sarežģītāku un stingrāk apsargātu robežsistēmu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Liepāja bez barjerām

23. augustā Liepājā notiks parka svētki "Liepāja bez barjerām", gaidīts ikviens

Liepājas reģiona TIB

Mūra būvniecības galvenais mērķis bija apturēt cilvēku aizplūšanu no Vācijas Demokrātiskās Republikas uz Rietumiem. Līdz 1961. gadam valsti bija pametuši aptuveni 2,5 miljoni cilvēku, un pēc robežas slēgšanas Rietumberlīne faktiski tika ieslēgta daudzslāņainā robežsistēmā.

Berlīnes mūris mainīja ne tikai iedzīvotāju ikdienu, bet arī pilsētas transporta un apmeklējumu ģeogrāfiju. Tika sadalīts arī metro un piepilsētas dzelzceļa tīkls. Vairāki vilcienu maršruti turpināja šķērsot Austrumberlīnes teritoriju, taču stacijās Austrumberlīnē tie vairs neapstājās. Šīs slēgtās stacijas ieguva iesauku “spoku stacijas”. Vienīgais izņēmums bija Frīdrihštrāses stacija, kur darbojās robežkontroles punkts.

Arī pilsētas rietumu daļā tūristiem un iedzīvotājiem mūris kļuva par vienu no redzamākajiem Berlīnes simboliem. No Rietumberlīnes puses to varēja aplūkot un burtiski aizsniegt, kamēr Austrumberlīnē robežai piekļūt bija daudz sarežģītāk.

Īpaši dramatiska situācija izveidojās Bernauer Straße. Šeit ēkas atradās Austrumberlīnes teritorijā, bet ietve pretējā pusē - Rietumberlīnē. Pēc robežas slēgšanas iedzīvotāji mēģināja izbēgt uz Rietumiem pa māju logiem; šo bēgšanas ainu fotogrāfijas kļuva pazīstamas visā pasaulē.

Berlīnes mūris pastāvēja līdz 1989. gada 9. novembrim, un tā būvniecības sākums 1961. gada 13. augustā iezīmēja 28 gadus ilgu pilsētas fizisko un politisko sadalījumu.

Pēc mūra krišanas lielākā daļa tā konstrukciju tika nojaukta. Tomēr Berlīne arvien vairāk apzinājās, ka saglabātās mūra paliekas ir būtiska pilsētas vēsturiskā mantojuma daļa. Kopš 1990. gada Berlīnes pieminekļu aizsardzības institūcijas sistemātiski dokumentējušas un aizsargājušas atlikušos mūra posmus, sargtorņus un citas robežbūves.
Mūsdienās Berlīnes mūra vēsture ir kļuvusi par nozīmīgu pilsētas tūrisma sastāvdaļu. Viens no autentiskākajiem apskates punktiem ir Bernauer Straße, kur saglabājusies robežbūvju sistēma ar mūra posmiem, apsargjoslu, sargtaku un citiem elementiem.

Arī kādreizējais robežkontroles punkts Checkpoint Charlie un citi bijušās robežas objekti ir kļuvuši par Berlīnes vēstures un tūrisma maršrutu daļu. Savukārt saglabājušies mūra posmi un bijušās robežas līnijas iezīmējums pilsētas ainavā ļauj mūsdienu ceļotājiem izsekot vietām, kur kādreiz atradās viena no pasaulē slavenākajām aukstā kara robežām. Berlīnes pilsēta joprojām turpina darbu pie šīs vēsturiskās atmiņas saglabāšanas.