Aivars Mackevičs: cieņa Latgalē sākas ar vārdu - VASALS

Aivars Mackevičs | 2026.08.22

Aivars Mackevičs, ģeogrāfs, latgals un BalticTravelnews.com direktors: Latgale nav folkloras ansamblis, ko reizēm izvelk no kultūras skatuves kā dekoratīvu elementu. Latgale ir dzīvs Latvijas novads ar savu valodu, ticību, tradīcijām un cilvēkiem, kuri ikdienā runā latgaliski. Tieši tāpēc cieņa pret Latgali sākas ar pavisam vienkāršu žestu gan tūristiem, gan valsts amatpersonām, proti, dažiem vārdiem latgaļu valodā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

UzKūko brīvdienu bufete Rencēnos

17. oktobrī plkst. 10.00–14.00 Uzkūko brīvdienu bufete Valmieras ielā 12, Rencēnos. Makarūni, kūciņas un citi gardumi – līdzņemšanai.

Visit.valmiera.lv

''Vasals'', ''Loba dīna'', ''paļdis'', ''lyudzu'', ''vysu lobu'', ''Ar Dīvu'', ''Vasali, Latgolā'' — tie nav sarežģīti, tie nav politiski, tie nav pretrunīgi. Tie ir elementāri cieņas signāli, kas apliecina: es redzu jūs, es cienu jūs, es saprotu, ka šī valoda ir daļa no Latvijas kultūras telpas.

Valsts amatpersonu pienākums ir ne tikai protokols, bet cieņa
Šogad (15.08.2026) Aglonas svētku uzrunā Latvijas prezidents neizteica nevienu vārdu latgaļu valodā. Tas nav formāls sīkums. Tas ir simbolisks žests, kas izpalika brīdī, kad Latgale svin savus lielākos garīgos svētkus un kad tūkstošiem cilvēku gaida valsts klātbūtni ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.

Valsts prezidents ir paraugs visai latviešu tautai, valsts amatpersonām un arī mūsu ārvalstu viesiem. Ja viņš Latgalē nerunā latgaliski ne teikuma, ne sveiciena, tas rada sajūtu, ka Latgales valoda un identitāte ir otršķirīga. Tā nedrīkst būt. Neviena Latvijas daļa nav otršķirīga.

Somijas politiskajā kultūrā ir ierasts, ka valsts amatpersonas Lapzemē lieto vismaz dažus vārdus sāmu valodā, proti,  īpaši sveicienus. Somijas prezidents Aleksanders Stubbs savās uzrunās ir vairākkārt izcēlis sāmu nozīmi Somijas demokrātijā un sabiedrībā. Piemēram, 2026. gada parlamenta sesijas atklāšanā viņš īpaši uzsvēra sāmu tiesības un cieņu pret viņiem kā Somijas vienīgo pamatiedzīvotāju tautu.

Gadu gaitā esmu netiešā veidā konsultējis vairāku prezidentu runu autorus, un vienmēr esmu uzsvēris: sveiciens latgaliski Aglonā ir obligāts. Daži Latvijas prezidenti to ir izdarījuši izcili, proti, ar cieņu, sirsnību un sapratni. Šogad tas atkal izpalika. Un tieši sveiciens ir tas, kas nosaka runas emocionālo rāmi. Ja tas nav pateikts, pārējais saturs vairs nespēj sasniegt cilvēku sirdis.

Latgale nav jāpielāgo Latvijai, bet gan Latvijai ir jāpielāgojas Latgalei
Latgale ir Latvijas daļa, kur latgaļu valoda nav tikai kultūras mantojums, bet dzīva ikdienas saziņa. Ja valsts amatpersonas ierodas Latgalē, viņām ir jāizrāda cieņa šim novadam tāpat kā jebkuram citam reģionam pasaulē, kur valoda ir identitātes kodols.

Tas nav daudz prasīts, proti, tikai daži vārdi. Bet šie vārdi ir tilts starp valsti un cilvēkiem. Priekšvēlēšanu laikā daudzi politiķi šobrīd ierodas Latgalē, kur viņi demonstrē savu attieksmi pret reģionu un viens no svarīgākajiem elementiem šajā komunikācijā ir cieņa pret vietējo valodu.

Tas nedrīkst atkārtoties!
Latgaļu valoda ar starptautisko kodu LTG ir Latvijas valsts bagātība, kura ir pieejama gan Waze, Google un citos starptautiskos projektos. Tā ir jāgodā un jālieto. Valsts amatpersonām ir jāparāda, ka Latgale nav tikai kartes punkts, bet gan dzīvs, lepns un kultūras ziņā unikāls Latvijas novads.

Nākamajos Aglonas svētkos Latvijas prezidenta sveicienam ir jāskan latgaliski. Tas ir cieņas minimums, ko Latgale pelnījusi. Latgales viesiem ir jāiemācās daži vārdi latgaliski un vietējie jāsveicina latgaļu valodā. Godāt latgaļu valodu nozīmē godāt Latvijas kultūras daudzveidību un stiprināt mūsu kopīgo valsts identitāti!

Paļdis!