«Europcar»: pieaugošās izmaksas maina uzņēmumu pieeju autoparkiem

Foto: Pixabay.com | Autors: Vilis Bērziņš | 2026.09.04

Uzņēmumu izmaksu bāze turpina pieaugt, tādēļ arvien lielāka nozīme ir ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī iespējai tos precīzāk prognozēt. Tas attiecas arī uz uzņēmumu autoparkiem – piemēram, 2026. gada jūlijā degvielas cenas Latvijā bija par 9,9% augstākas nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.•

Europcar novērojumi liecina, ka uzņēmumi arvien rūpīgāk vērtē ne tikai automašīnas iegādes cenu vai ikmēneša līzinga maksājumu, bet kopējās izmaksas visā tās lietošanas laikā. Līdzās finansējumam tās veido arī apdrošināšana, apkopes un remonti, riepas, nodokļi un autoparka administrēšana.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Prāga!Cenas sākot no 339 eur!

Arhitektūras pērles: Kārļa tilts, Prāgas pils, Svētā Vita katedrāle.

EUR 339 | Itaka Latvia

Vienlaikus līzinga tirgus datos redzama izteikta atšķirība starp abiem galvenajiem auto finansēšanas modeļiem. Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka 2025. gadā operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā pieauga par 34,9%, kamēr finanšu līzingā pieaugums bija 4%. Operatīvā līzinga kopējais portfelis gada laikā palielinājās par 14%. Tas iezīmē pieaugošu interesi par risinājumiem, kuros auto tiek izmantots noteiktu periodu, neizvirzot tā iegūšanu īpašumā kā galveno mērķi.

“Uzņēmumiem automašīna arvien retāk ir aktīvs, kuru obligāti nepieciešams iegūt īpašumā. Tā pirmām kārtām ir mobilitāte, kas nepieciešama biznesa nodrošināšanai. Tāpēc būtiskākais jautājums kļūst nevis – cik maksā automašīna –, bet gan – cik mums izmaksās viena darbinieka vai visa autoparka mobilitāte nākamos trīs vai četrus gadus,” norāda Europcar vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš.

Uzņēmumu autoparku pārvaldības jautājums skar būtisku Latvijas jauno auto tirgus daļu – 2025. gada pirmajā pusgadā juridiskās personas veidoja 64,1% no visām jauno vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijām, liecina Auto asociācijas dati.

Jo lielāks autoparks, jo būtiskāka kļūst tā izmaksu prognozējamība. Atsevišķs neplānots remonts viena auto gadījumā uzņēmuma budžetu būtiski nemaina, taču vairāku desmitu transportlīdzekļu parkā neparedzētas apkopes, remonti vai automašīnu dīkstāve jau var radīt ievērojamas izmaksu svārstības.

“Ja uzņēmumam ir viena automašīna, neparedzēts 500 vai 1000 eiro remonts ir nepatīkams izdevums. Ja autoparkā ir 20, 50 vai 100 automašīnas, izmaksu svārstības jau kļūst par būtisku finanšu plānošanas jautājumu. Pilna servisa modeļa priekšrocība ir iespēja lielu daļu šo mainīgo izmaksu pārvērst prognozējamā ikmēneša maksājumā,” skaidro Bērziņš.

Svarīga kļūst arī iespēja mainīt autoparku

Izmaksu prognozējamība nav vienīgais faktors, kas jāņem vērā, plānojot autoparku vairākiem gadiem. Šajā laikā var mainīties darbinieku skaits, uzņēmuma darbības modelis vai prasības transportam. Komerctransportam var izrādīties nepietiekama kravnesība, savukārt darbinieku vajadzībām izvēlētais auto pēc gada vai diviem var vairs neatbilst uzņēmuma darba specifikai.

“Daudzus gadus ierastā loģika bija diezgan vienkārša – uzņēmums izvēlas automašīnu, noslēdz līzingu uz trim līdz pieciem gadiem un pats rūpējas par visu pārējo. Tagad arvien biežāk saruna sākas pretēji: uzņēmums pasaka, kāda mobilitāte tam nepieciešama un kādu ikmēneša budžetu tas vēlas tai paredzēt. Tikai pēc tam tiek piemeklēta atbilstoša automašīna un tās lietošanas modelis,” stāsta Bērziņš.

Nepieciešamība mainīt automašīnu pirms sākotnēji plānotā lietošanas perioda uzņēmumam var radīt papildu izmaksas, kuru apmērs atkarīgs no izvēlētā finansēšanas modeļa un līguma nosacījumiem. Pilna servisa līzinga gadījumā savukārt būtisku daļu ar automašīnas uzturēšanu saistīto pienākumu – tostarp apkopes, riepu maiņu, apdrošināšanu un šo procesu administrēšanu – iespējams nodot pakalpojuma sniedzējam, saglabājot iepriekš paredzamu ikmēneša maksājumu.

Autoparka izmaksu prognozējamība kļūs aktuālāka arī gaidāmo nodokļu izmaiņu dēļ. No 2027. gada 1. janvāra uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes Latvijā tiks palielinātas vidēji par 10%. Tādēļ tiem uzņēmumiem, uz kuru transportlīdzekļiem nodoklis attiecas, plānojot autoparku vairākiem gadiem uz priekšu, vēl būtiskāk būs vērtēt ne tikai automašīnas iegādes cenu vai līzinga maksājumu, bet tās kopējās lietošanas izmaksas.

“Auto īpašumtiesības pašas par sevi uzņēmumam peļņu nerada – to rada mobilitāte, ko automašīna nodrošina. Redzam, ka uzņēmumi arvien vairāk nošķir šīs divas lietas, tādēļ paredzam, ka interese par risinājumiem, kas ļauj mobilitātes izmaksas plānot ilgākam periodam, turpinās augt,” prognozē Bērziņš.