Travelnews.lv redaktore: Kāpēc maksāt dārgāk? Tāpēc, ka atbildība arī maksā naudu

Foto: Pixabay.com | Autors: Ludmila Alampasu | 2026.09.08

Nepālas traģēdija izgaismojusi kādu ļoti nepatīkamu problēmu Latvijas tūrismā. Un sociālajos tīklos jau skan ierastais: kāda starpība, kas to ceļojumu organizēja? Vai tūrisma operatora licence būtu pasargājusi no dabas katastrofas? Kāpēc maksāt dārgāk, ja var lētāk?

Jā. Parunāsim par to vēlreiz. Sāksim ar vienkāršu lietu – kas vispār ir ceļojums?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Viena no populārākajām tēzēm ir: “Svētceļojums nav tūrisms. Svētceļojums nav ceļojums.” Tiešām? Jau pats vārds svēt-ceļojums ietver vārdu “ceļojums”. Un juridiski nosaukums neko nemaina. Ja tiek organizēta cilvēku došanās uz citu galamērķi, kur vienā pakalpojumā tiek apvienoti, piemēram, transports, naktsmītnes vai citi tūrisma pakalpojumi, tas ir tūrisma pakalpojums. Ja to organizē vairākiem cilvēkiem, nevis vienas mājsaimniecības ietvaros, tas var būt arī kompleksais tūrisma pakalpojums.

Tas pats attiecas uz hokeja fanu braucienu uz čempionātu vai futbola huligānu došanos uz Premjerlīgas spēli Anglijā, vai arī influencera organizētu “retrītu”. Nosaukums nemaina būtību.

Un te nonākam pie tūrisma operatora. Tūrisma operators nav vienkārši cilvēks vai uzņēmums, kurš “sakomunicē autobusu un viesnīcu”. Tūrisma operatoram ir tiesības organizēt noteiktus kompleksos tūrisma pakalpojumus, un līdz ar šīm tiesībām nāk arī atbildība.

Un atbildība nav skaists vārds mājaslapā. Tā nozīmē finansiālu nodrošinājumu, kas paredzēts situācijām, kad uzņēmumam rodas finansiālas problēmas. Tā nozīmē noteiktas prasības, līgumiskas attiecības ar pakalpojumu sniedzējiem un pienākumus pret ceļotāju.

Un jā – par šo sistēmu ir jāmaksā. Tāpēc legāls tūrisma produkts bieži maksā vairāk nekā “sarunāts busiņš, viesnīca un viss pārējais kaut kā”.

Starp citu, tūrisma operatora licence nav tikai “tūrisma firmu privilēģija”. To ir saņēmuši arī uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir pavisam citā jomā – piemēram, tulkošanas uzņēmums “Skrivanek Baltic” un žurnāla “Ir” izdevējs “Cits medijs”.

Tātad jautājums nav par to, kas tu esi pēc nosaukuma. Jautājums ir par to, ko tu dari un kādu atbildību esi gatavs uzņemties.

Un te ir galvenais. Nē, tūrisma operatora licence nepasargā no zemestrīces, lavīnas, plūdiem vai citas dabas katastrofas. Bet tas arī nav licences uzdevums. Licences jēga ir panākt, lai cilvēks, kurš par savu naudu uztic organizatoram savu ceļojumu, nonāk sistēmā, kurā ir skaidri noteikts, kas par viņu atbild.

Legāls operators izvēlas partnerus. Slēdz līgumus. Pārbauda pakalpojumu sniedzējus. Organizē ceļotāju uzskaiti. Ir sasniedzams krīzes situācijā. Un, ja nepieciešams, ir mehānismi, kā palīdzēt cilvēkiem un risināt problēmas.
Ja noplīst autobuss, nav jāmeklē Facebook grupā kāds “čoms, kam ir busiņš”. Ir līgumiska atbildība un partneris, kuram šī problēma ir jārisina.

Un, ja notiek krīze, ir ārkārtīgi svarīgi zināt, cik cilvēku ir ceļojumā, kas viņi ir un kur viņiem būtu jāatrodas.
Tāpēc man šķiet absurds arguments: “Bet licence taču nebūtu viņus izglābusi!”

Varbūt ne. Drošības josta automašīnā arī nepasargā no avārijām. Bet mēs taču nesakām, ka drošības jostas tāpēc nav vajadzīgas.

Un vēl viena neērta lieta. Jā, tūrisma operatora organizēts ceļojums var maksāt dārgāk. Jo legāls pārvadātājs maksā nodokļus. Legāls gids saņem algu. Legāla viesnīca maksā nodokļus. Legāls operators maksā par sistēmu, kas paredzēta tam, lai krīzes situācijā cilvēks nepaliktu viens.

Lētāk gandrīz vienmēr var. Jautājums tikai – uz kā rēķina?

Tāpēc pajautāsim sev pavisam vienkāršu jautājumu. Vai jūs savu bērnu vai vecākus sūtītu ceļojumā pie organizatora, par kuru neko īsti nezināt, kurš nav uzņēmies tūrisma operatora atbildību un kuram ārkārtas situācijā nav pienākuma nodrošināt to pašu aizsardzības līmeni?

Ja atbilde ir “jā, jo bija par 300 eiro lētāk”, tad, protams, tā ir katra paša izvēle.

Bet tad, lūdzu, nesakām, ka “kāda starpība, kas organizēja”. Starpība ir milzīga.

Jo tūrisms nav tikai skaistas bildes, lētas biļetes un WhatsApp grupa. Tūrisms ir arī atbildība.

Un, ja mēs šo vārdu padarām bezjēdzīgu, tad varbūt tiešām atmetīsim visu – licences, prasības, nodokļus, finanšu garantijas un atbildību. Lai katrs ved, ko grib, kur grib un kā grib.

Līdz brīdim, kad notiek nelaime. Un tad pēkšņi visi grib zināt – kurš par šiem cilvēkiem ir atbildīgs?