15. septembris vēsturē: Čārlzs Darvins ierodas Galapagu salās

Foto: MI ģenerēta bilde | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.09.15

1835. gada 15. septembrī kuģis “HMS Beagle” ieradās Galapagu salu arhipelāgā, uzsākot vienu no nozīmīgākajiem posmiem britu dabas pētnieka Čārlza Darvina ceļojumā. Ekspedīcija vēlāk būtiski ietekmēja zinātnes attīstību, bet Darvina novērojumi palīdzēja Galapagu salām kļūt par vienu no pasaulē pazīstamākajiem dabas izpētes un ekotūrisma galamērķiem.

Darvins uz “HMS Beagle” klāja devās piecus gadus ilgā ekspedīcijā apkārt pasaulei. Kad kuģis 1835. gada septembrī sasniedza Galapagu salas, jaunais dabas pētnieks ar lielu interesi pievērsās arhipelāga unikālajai dabai. Galapagu salas bija īpaši piemērotas dabas pētniecībai, jo dažādās salās dzīvojošās sugas bija pielāgojušās atšķirīgiem vides apstākļiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas Orientēšanās nakts

18. septembrī, Liepājā jau desmito reizi norisināsies Latvijas Orientēšanās nakts – bezmaksas trīs stundu komandu piedzīvojums ar orientēšanos pa pilsētu.

Liepaja.travel

Pēc kuģa ierašanās 15. septembrī Darvins pirmo reizi krastā izkāpa 17. septembrī San Kristobalas salā. Turpmāko aptuveni piecu nedēļu laikā viņš apmeklēja vairākas arhipelāga salas, tostarp Floreanu, Isabellu un Santjago. Darvins pētīja salu ģeoloģiju, augus un dzīvniekus, vāca paraugus un veica detalizētus pierakstus.

Īpašu uzmanību viņš pievērsa dzīvnieku atšķirībām starp atsevišķām salām. Viņa novērojumi par Galapagu milzu bruņurupučiem, putniem un citiem endēmiskiem dzīvniekiem vēlāk kļuva par nozīmīgu daļu no viņa zinātniskā darba. Darvins secināja, ka izolētās salās vienas izcelsmes sugas laika gaitā var būtiski mainīties, pielāgojoties konkrētās salas videi.

Svarīgi, ka pats Darvins Galapagu salās vēl neizveidoja savu evolūcijas teoriju. Viņa idejas attīstījās pakāpeniski pēc atgriešanās Anglijā, kad viņš analizēja ekspedīcijas laikā savāktos materiālus un salīdzināja tos ar citiem saviem novērojumiem. 1859. gadā tika publicēts viņa nozīmīgais darbs “Par sugu izcelšanos”, kurā tika izklāstīta teorija par sugu evolūciju dabiskās izlases ceļā.

Darvina ceļojums kļuva par nozīmīgu notikumu arī Galapagu salu vēsturē. Viņa pētījumi pievērsa pasaules uzmanību arhipelāga unikālajai dabai un palīdzēja veidot priekšstatu par Galapagu kā īpašu vietu zinātniskai izpētei. Vēlāk šis stāsts kļuva par būtisku daļu no Galapagu tūrisma identitātes.

Mūsdienās Galapagu salas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem dabas tūrisma un ekotūrisma galamērķiem. Ceļotājus piesaista arhipelāga vulkāniskās ainavas, unikālā dzīvnieku valsts un iespēja novērot sugas, kas savvaļā sastopamas tikai šajā reģionā. Galapagu apmeklējums tiek cieši saistīts arī ar Čārlza Darvina vēsturisko ekspedīciju un viņa veiktajiem dabas novērojumiem.

Darvina mantojums Galapagu salās saglabājies arī mūsdienu pētniecībā un dabas aizsardzībā. Arhipelāgā darbojas zinātniskās pētniecības institūcijas, kas turpina pētīt un aizsargāt unikālo salu ekosistēmu. Vienlaikus tūrisms Galapagu salās tiek organizēts, īpašu uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un apmeklētāju ietekmes ierobežošanai.