Spānija apsteigusi Lielbritāniju: uz kurām valstīm Latvijas iedzīvotāji vēlas pārcelties 2026.gadā?

Foto: Pixabay.com | Autors: Marija Vorkule | 2026.09.22

Gada laikā Latvijas iedzīvotāju vēlme pārcelties uz ārvalstīm ir nedaudz mazinājusies: ja 2025.gadā tuvāko trīs gadu laikā pārcelties plānoja katrs piektais (20%), tad 2026. gadā – tikai 17%1. Tomēr būtiskākās tendences nemainās: strādnieki joprojām skatās Norvēģijas un Vācijas virzienā, savukārt vadītāji un uzņēmēji – uz Spāniju, kas šogad pirmo reizi ierindojusies pirmajā vietā. Visstabilākais galamērķis, kas katru gadu saglabā vietu līderu trijniekā, ir Norvēģija.   

“Pērn topā atgriezās Lielbritānija, uzreiz ieņemot līderpozīcijas, savukārt šogad reitinga līdere viennozīmīgi ir Spānija. Interese par Vāciju, kas vēl 2022.gadā bija absolūtā līdere, turpina samazināties, un patlaban topā tā ieņem ceturto vietu. Un tikai Norvēģija katru gadu iekļūst populārāko galamērķu trijniekā,” stāsta akreditētās valodu skolas Daria Pure language school dibinātāja Darja Nečepurenko.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Višķu amatnieku ciems

Višķu amatnieki apmeklētājiem piedāvā maršrutu pa ciemu, kas sevī ietver iespēju interesanti pavadīt brīvo laiku.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Interesanti, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāju (gandrīz 7%) vēlētos pārcelties uz valsti, kas nav iekļuvusi šajā sarakstā. Proti, klasiskie galamērķi nebūt neaptver visus iespējamos aizbraucējus.

Pārcelties joprojām vēlas ekonomiski visaktīvākie iedzīvotāji. Tāpat kā pērn, tuvāko trīs gadu laikā pārcelties plāno gandrīz ceturtā daļa (24%) jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem un gandrīz katrs trešais (30%) vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Tieši trīsdesmitgadnieki ir tie, kas ir vislabvēlīgāk noskaņoti pret pārcelšanos: šis rādītājs salīdzinājumā ar 2025.gadu nav mainījies. Pēc 40 gadu vecuma vēlme aizbraukt krasi samazinās: tie 17% no 40–49 gadus veciem iedzīvotājiem, 16% – 50–59 gadus vecu iedzīvotāju vidū un tikai 5% no tiem, kuriem ir vairāk nekā 60.

“Latvijas iedzīvotāju plāni doties uz ārvalstīm joprojām vispirms ir saistīti ar vēlmi vairāk nopelnīt. Pat jaunieši, kuri aizbraukšanu bieži saista ar mācībām augstskolā, galu galā domā par ienākumiem,” uzsver valodu skolas vadītāja. 
Visgrūtāk klājas strādniekiem. Tāpat nav mainījusies tendence, ka par pārcelšanos biežāk domā cilvēki ar zemāku izglītības līmeni: starp pamatizglītību ieguvušajiem tuvākajos trijos gados aizbraukt vēlas vairāk nekā trešdaļa (35%; 2025.gadā – 36%), starp tiem, kuriem ir vidējā izglītība – 23% (tikpat, cik pirms gada), savukārt starp Latvijas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību doties uz citu valsti plāno tikai 15% – arī šis rādītājs ir stabils.

Idejas par emigrāciju joprojām ir populāras kvalificētu speciālistu (21%) un pašnodarbināto (21%) vidū. “Viņi tāpat kā pērn visbiežāk skatās Vācijas un Norvēģijas virzienā. Savukārt starp vadītājiem un uzņēmējiem, kuru vidū pārcelties plāno katrs piektais, vispopulārākā ir Spānija: to izvēlas gandrīz katrs desmitais (9%) vadītājs,” norāda Darja.

Norvēģija – klusā izvēle tiem, kuri dodas strādāt. Kamēr Spānija un Lielbritānija mainās ar vietām reitinga augšgalā, Norvēģija nepārtraukti turas līderu trijniekā – tā bija gan 2022., gan 2025., gan 2026.gadā. Vēl vairāk: Norvēģija ir vispopulārākā izvēle vecuma grupā, kura vislabvēlīgāk noskaņota par pārcelšanos uz  citu valsti, proti, starp cilvēkiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Biežāk tās virzienā raugās strādājošie vīrieši, pašnodarbinātie un kvalificēti strādnieki, kā arī latviešu valodā runājošas ģimenes, kurām Norvēģija ir galamērķis numur viens.

“Norvēģija reti iekļūst skaļos mediju virsrakstos par emigrāciju, taču tieši šī valsts ir iecienītākā tiem, kuri vēlas taisnīgu darbu, samaksu un stabilu dzīvi. Te var bez maksas iegūt augstāko un profesionālo kvalifikāciju, savukārt vietējie darba devēji ļoti uzticas speciālistiem, kuri mācījušies Norvēģijas universitātēs. Daudzi, kuri šeit ir mācījušies, turpina dzīvot Norvēģijā un pelna ļoti labi. Es pati esmu absolvējusi Oslo Universitāti un gandrīz 20 gadus mācu norvēģu valodu, tāpēc redzu, ka pieprasījums pēc Norvēģijas patiešām ir stabils. Žēl, ka daudzi sāk mācīties valodu tikai pēc pārcelšanās, jau uz vietas, tas rada milzīgu stresu: ļoti daudzās nozarēs un profesijās Norvēģijā nevar iztikt tikai ar angļu valodu,” skaidro Daria Pure language school dibinātāja.

Pašreizējo studentu vidū doties uz ārvalstīm plāno katrs trešais (33%) – precīzi tikpat, cik 2025. gadā. Jauniešu iecienītākie galamērķi: Lielbritānija, Dānija un Spānija. “Dānija ir sens studentu galamērķis: tur Eiropas iedzīvotāji var mācīties bez maksas un daudzas programmas ir pieejamas angļu valodā. Taču, kā rāda aptauja, mācības ārvalstīs jaunieši aizvien biežāk izvērtē kopā ar augstāku algu un drošu dzīvi nākotnē,” uzsver Darja.

Krieviski runājošas ģimenes aktīvāk domā par aizbraukšanu. Ģimenēs, kurās runā krieviski, tuvāko trīs gadu laikā pārcelties plāno katrs piektais (20%), kamēr latviešu ģimenēs – tikai 14%. Vienlaikus krieviski runājošie iedzīvotāji biežāk nekā citi izvēlas Spāniju, savukārt latvieši – Norvēģiju. Vīrieši kopumā ir noskaņoti apņēmīgāk nekā sievietes (20% pret 15%): vīrieši kā vēlamo galamērķi biežāk min Spāniju un Norvēģiju, savukārt sievietes – Lielbritāniju un Spāniju.

Vismobilākais reģions šogad ir Kurzeme (19%), tai seko Rīga un Zemgale (katrā pa 18%). Vismazāk par pārcelšanos uz citu valsti domā Vidzemē (13%).