Rudenī katrs desmitais KASKO pieteikums saistīts ar meža zvēriem: kā izvairīties no sadursmes?

Foto: Pixabay.com | Autors: Laima Tarasova | 2026.10.22

Katru gadu rudens mēnešos aptuveni 10 % no KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem saistīti ar auto sadursmēm ar meža zvēriem, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati. Kopumā pēdējo trīs gadu rudens mēnešos BTA KASKO atlīdzībās par sadursmēs ar meža dzīvniekiem bojātiem spēkratiem izmaksājusi teju 1,9 miljonus eiro. Kā stāsta drošas braukšanas instruktors Andris Vovers, no sadursmes reizēm ir teju neiespējami izvairīties pat pieredzējušākajiem autovadītājiem, un šajos brīžos liela nozīme ir gan šofera vadīšanas prasmēm, gan sava automobiļa pārzināšanai. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rudens pārsteigumi Tukumā

Šonedēļ būs gan jaudīga rokmūzika un dzeja, gan teātris, ģimeniski piedzīvojumi un stāsti, kas liks mazliet notrīsēt.

VisitTukums.lv

Sadursme ar alni, briedi, mežacūku, stirnu vai citu meža dzīvnieku var rezultēties gan tiešā triecienā, gan automašīnas bojājumos, ko izraisa izvairīšanās no trieciena. Piemēram, izvairīšanās no dzīvnieka var nozīmēt nobraukšanu no ceļa un auto apgāšanos, ietriekšanos citā automašīnā. Vieglākos negadījumos tie būs nelieli bojājumi, kas rodas, piemēram, ja dzīvnieks aizķer spēkrata priekšdaļu.

Kopumā tieši rudenī meža zvēri aktīvāk meklē patvērumu un barību pirms ziemas, ar ko jārēķinas arī autovadītājiem. Šogad septembrī BTA saņēmis jau par 17 % vairāk atlīdzību pieteikumu par sadursmēs ar meža zvēriem bojātiem auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pēc apdrošinātāja aplēsēm, aptuveni divas trešdaļas no visām sadursmēm notiek ar lielajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām. Retāk pieteikumos reģistrētas sadursmes ar meža cūkām, lapsām un tādiem mazākiem dzīvniekiem kā āpši, jenoti un zaķi. 

“Sadursmes ar meža zvēriem var izmaksāt vairākus tūkstošu eiro pat tad, ja automašīna pēc negadījuma spēj turpināt ceļu. Visbiežāk remonta izmaksas veido sabojāts motora pārsegs, lukturi, vējstikls, spārni un durvis, taču triecienā var ciest arī radiatori, dažādi dārgi viedie sensori un citas detaļas, kuru bojājumus iespējams konstatēt tikai servisā. Turpretim smagākie un dārgākie gadījumi būs saistīti ne tikai ar bojātu jumtu un virsbūvi, bet arī defektiem salonā. Jāuzsver, ka sadursmes ar meža dzīvniekiem nav obligātajās OCTA apdrošināšanas polisēs iekļauts risks, tāpēc arvien vairāk autovadītāju izvēlas arī KASKO apdrošināšanas aizsardzību,” skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.

Dārgākā izmaksātā atlīdzība reģistrēta pērnā gada oktobrī, vieglajai automašīnai saskrienoties ar lielu meža dzīvnieku. Trieciena rezultātā bojāta visa auto virsbūve un nostrādājuši drošības spilveni, BTA atlīdzībā izmaksājot vairāk nekā 32 000 eiro. Savukārt Balvu novadā kādu “Opel” markas automobiļa vadītāju pārsteidza uz ceļa braucamās daļas izskrējis briedis – sadursmes rezultātā bojāts automašīnas jumts, vējstikls, lukturi. Atlīdzības summa šajā gadījumā pārsniedza 25 000 eiro. Tikmēr Bauskas novadā kāds “Jeep” šoferis, mēģinot izvairīties no dzīvnieka, nobrauca no ceļa, ietriecās kokā un apgāzās uz sāniem, un atlīdzība par automašīnas remontu sasniedza 21 400 eiro. 

Autosporta kompleksa “Raceway Baltic” drošas braukšanas instruktors Andris Vovers skaidro, ka “zelta formulas”, kā izvairīties no sadursmēm ar meža zvēriem nav, turklāt dzīvnieka reakciju uz tuvojošos automašīnu līdz galam paredzēt nav iespējams – tas var apstāties, mainīt virzienu vai pēkšņi skriet pāri ceļam. 

“Katram autovadītājam pirms tumšā laika iestāšanās būtu jāveic mājasdarbs, lai vispirms uz ceļa esošo zvēru spētu laicīgi pamanīt. Piemēram, auto lukturiem un skatam caur vējstiklu ir jābūt skaidram – attiecīgi tās ir labā stāvoklī esošas logu slotiņas un vējstikls, kas braukšanas laikā nav aizsvīdis. Vadītāja uzmanība ir pievērsta ceļam. Ja meža zvērs uz ceļa ir pamanīts, tālāk jautājums ir par katra šofera vadīšanas iemaņu krājumu un sava auto pārzināšanu, lai spētu izvairīties no priekšā esoša šķēršļa – vai tā būtu avārijas bremzēšana, vai šķēršļa apbraukšana,” skaidro A. Vovers. Viņš uzsver, ka ikvienam autovadītājam drošā vidē vajadzētu vairākas reizes praktiski izmēģināt izvairīšanos no šķēršļa, lai, sastopoties ar dzīvnieku uz ceļa, rīcības algoritms jau būtu atstrādāts, bet automātiskā reakcija – skaidri paredzama. 

Tāpat jāatceras, ka ceļa seguma stāvokli šobrīd būtiski ietekmē rudenim raksturīgie laikapstākļi. Labos ceļa apstākļos ārkārtas bremzēšanas ceļš pie ātruma 70 km/h, ieskaitot vadītāja reakciju, būs ap 45 metriem, bet pie 90 km/h – jau 70 metri. Taču rudenī tāda kombinācija kā slapjš vai slidens ceļš, nolietotas riepas, novēlota šofera reakcija tumšajā laikā un neprognozējama dzīvnieka kustība patiesībā var nozīmēt daudz lielāku bremzēšanas ceļu.  

Praktiski ieteikumi autovadītājiem diennakts tumšajā laikā, kas jāņem vērā attiecībā uz ceļu satiksmes situācijām, kurās ir iesaistīti meža zvēri:

• Izvēlieties braukšanas ātrumu atbilstoši redzamībai. Autovadītājiem jāsamazina braukšanas ātrums – sevišķi ceļa posmos blakus mežiem, krūmājiem, laukiem un grāvjmalām. Vēlams izmantot tālās gaismas, pārslēdzoties uz tuvajām gaismām, ja tiek pamanīts meža dzīvnieks. 

• Dzīvnieki var pārvietoties baros – ieraugot vienu dzīvnieku, jāsamazina ātrums. Pamanot vienu alni, stirnu vai mežacūku, jārēķinās, ka tuvumā var būt vēl citi, tāpēc jāsamazina braukšanas ātrums. Nereti negadījumi notiek, kad autovadītājs, mēģinot izvairīties no vienas stirnas, saskrējies ar citu, kas tai sekojusi. 
• Ja sadursme ir neizbēgama – jābremzē. Jau pamanot dzīvnieku uz brauktuves, autovadītājam spēcīgi jābremzē, vienlaikus ņemot vērā ceļa apstākļus un apkārtējo satiksmi – proti, jāizvairās no iebraukšanas pretējā joslā, ja pa to brauc citi satiksmes dalībnieki. 
• Ja sadursme tomēr notikusi, jāapstājas, jāieslēdz avārijas gaismas un, neapdraudot sevi, jābrīdina citus satiksmes dalībniekus ar avārijas zīmi. Par negadījumu jāziņo pa tālruni 112, sekojot dienestu norādījumiem. Ievainotam dzīvniekam nav ieteicams tuvoties un mēģināt to patstāvīgi pārvietot, jo tas var būt agresīvs. Par notriektu vai ievainotu dzīvnieku var ziņot arī lietotnē “Mednis”. 
• Jāsazinās ar apdrošinātāju, lai pieteiktu KASKO apdrošināšanas atlīdzību. BTA atlīdzību var pieteikt mobilajā lietotnē “Mans BTA”, mājaslapā bta.lv vai zvanot +371 26 12 12 12.