27. oktobris vēsturē: «Lufthansa» veic pirmo lidojumu uz Rīgu

Foto: Lufthansagroup.com | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.10.27

1991. gada 27. oktobris kļuva par nozīmīgu datumu Latvijas civilās aviācijas vēsturē. Tajā dienā Vācijas lidsabiedrība “Lufthansa” atjaunoja regulāro gaisa satiksmi maršrutā Frankfurte - Rīga, paverot jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem. Šis notikums bija kas vairāk par jauna maršruta atklāšanu - tas simbolizēja Latvijas atgriešanos starptautiskajā apritē pēc padomju okupācijas beigām.

Lidojums bija īpašs gan Latvijai, gan pašai lidsabiedrībai Rīga kļuva par pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu, uz kuru “Lufthansa” uzsāka lidojumus, paplašinot savu darbību Austrumeiropā laikā, kad reģionā notika būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Luksus ceļojumu kolekcija

5* kūrorti, izcilas viesnīcas, augstākās klases serviss un individualizēta pieeja // Īpaši ceļojumi Īpašiem dzīves notikumiem

EUR 750 | Estravel Latvia

Svinīgs sākums un neparasts lidojums

1991. gada 27. oktobrī Frankfurtes lidostā pirmais “Lufthansa” reiss uz Rīgu tika sagaidīts un pavadīts svinīgā gaisotnē. Pirms izlidošanas pasažieri saņēma suvenīrus un tika cienāti ar šampanieti. Līdzās parastajiem pasažieriem lidmašīnā atradās arī īpaši uzaicināti viesi - latviešu un baltvācu kopienu pārstāvji, kā arī lidsabiedrības vadības pārstāvji, tostarp Adrians fon Dernbergs.

Lidojumu veica „Boeing 737”. Tomēr svinīgais sākums vēl nenozīmēja, ka ceļš uz Rīgu būs vienkāršs. Kā savās atmiņās laikrakstā “Latvietis” rakstīja Nīls Ebdens, kurš atradās šajā vēsturiskajā reisā, lidmašīnai tuvojoties Rīgai, izrādījās, ka biezās miglas dēļ nosēšanās nav iespējama. Lidmašīna aptuveni pusstundu riņķoja virs pilsētas, kamēr lidostā gaidīja Latvijas valdības delegācija.

Migla nepazuda, tādēļ piloti nolēma doties uz rezerves lidostu Stokholmā. Tur lidmašīna tika uzpildīta ar degvielu, un pasažieri gaidīja ziņas par laikapstākļiem Rīgā. Situācijai piešķīra arī neparastu humora niansi: Stokholmas “Lufthansa” mehāniķa uzvārds bija Rix - tāds pats kā Rīgas lidostas starptautiskais kods.

Pēc gaidīšanas lidmašīna atkal devās uz Rīgu. Arī otrajā mēģinājumā pilotiem nācās riņķot virs lidostas, un pasažieriem jau sāka zust cerības, ka galamērķi izdosies sasniegt tajā pašā dienā. Tomēr beidzot lidmašīna nosēdās Rīgas lidostā - ar vairāku stundu nokavēšanos, bet veiksmīgi.

No lidostas uz Lielo ģildi

Laika apstākļu dēļ sākotnēji plānotā sagaidīšanas ceremonija lidostā bija atcelta. Latvijas valdības delegācija vairs nebija klāt, kad lidmašīna beidzot nolaidās. Taču pasākums netika pilnībā izjaukts.

Viesus ātri nogādāja autobusā un aizveda uz Rīgas Lielo ģildi, kur bija paredzēta svinīgā pasākuma otrā daļa. Tur notika uzrunas, tostarp "Lufthansa” pārstāvja Adriana fon Dernberga uzruna un Rīgas amatpersonas uzstāšanās. Daļai viesu pasākums bija īss, jo viņiem jau bija jādodas atpakaļ uz lidostu, lai ar to pašu lidmašīnu atgrieztos Frankfurtē.

Šī neparastā ierašanās, kurā savijās svinīgums, neparedzēti šķēršļi un improvizācija, vēlāk kļuva par spilgtu atmiņu visiem, kuri piedalījās pirmajā reisā.

Neliels birojs ar lieliem uzdevumiem

Jaunā maršruta atklāšana bija tikai sākums. Lai nodrošinātu regulāru lidojumu darbību, “Lufthansa” bija jāizveido sava pārstāvniecība Rīgā un jāorganizē ikdienas darbs vietējos apstākļos.

Saskaņā ar 1992. gada “Lufthansa” žurnāla "TeamWork” aprakstu sākotnēji aviokompānijas rīcībā Rīgas lidostā bija vien aptuveni 20 kvadrātmetru lielas telpas. Tajās bija jāiekārto gan biļešu tirdzniecība, gan administratīvā darba vieta. No neliela biroja vajadzēja izveidot funkcionējošu pārstāvniecību, kas spētu nodrošināt pasažieru apkalpošanu un ikdienas lidojumu organizēšanu.

Šajā procesā būtiska nozīme bija vietējo darbinieku profesionalitātei, sadarbībai ar Latvijas aviācijas nozares pārstāvjiem un valsts institūcijām. Darbs notika laikā, kad pēc Padomju Savienības sabrukuma mainījās gan aviācijas struktūra, gan starptautiskās satiksmes organizēšanas kārtība.

“Lufthansa” pieredze un vietējo darbinieku ieguldījums palīdzēja nostiprināt aviokompānijas klātbūtni Latvijā. Savukārt regulārais maršruts uz Frankfurti nodrošināja ne tikai tiešu savienojumu ar Vāciju, bet arī iespēju caur vienu no Eiropas lielākajiem aviācijas mezgliem turpināt ceļu uz citiem pasaules galamērķiem.

Regulāra satiksme un jaunas iespējas

Sākotnēji “Lufthansa” lidojumus starp Frankfurti un Rīgu veica trīs reizes nedēļā - otrdienās, piektdienās un svētdienās. Reiss LH1380 no Frankfurtes izlidoja plkst. 10.50 un Rīgā ieradās aptuveni plkst. 14.10. Atpakaļceļš no Rīgas bija paredzēts plkst. 18.55, Frankfurtē ierodoties plkst. 20.20.

Tolaik aviopārvadājumi vēl bija salīdzinoši dārgi un daudziem cilvēkiem nebija ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Saskaņā ar Aleksandra Velšera publikāciju LSM 2025. gadā, turp un atpakaļ biļete ekonomiskajā klasē maksāja 1140 Vācijas marku, bet pirmajā klasē - 2750 marku. Jauniešiem un noteiktām pasažieru grupām bija pieejami arī izdevīgāki tarifi.

Tomēr maršruta nozīme nebija tikai biļešu cenā vai lidojumu skaitā. Tas pavēra plašākas iespējas uzņēmējdarbībai, starptautiskai sadarbībai, ģimeņu un draugu satikšanai, kā arī Latvijas iedzīvotāju mobilitātei. Tiešais savienojums ar Frankfurti kļuva par nozīmīgu tiltu starp Latviju un Rietumeiropu.

Vēsturisks savienojums, kas turpinās

“Lufthansa” ienākšana Rīgā 1991. gada 27. oktobrī bija viens no simboliskajiem soļiem Latvijas atgriešanās procesā Eiropas un pasaules starptautiskajā apritē. Pirmais reiss apliecināja, ka jaunā gaisa satiksme var savienot ne tikai pilsētas un valstis, bet arī cilvēkus, ģimenes, uzņēmumus un trimdas latviešus ar viņu dzimteni.

No svinīgās izlidošanas Frankfurtē līdz miglas aizkavētajai nosēšanās reizei Rīgā, no neliela 20 kvadrātmetru biroja līdz regulārai starptautiskai satiksmei - šis stāsts atspoguļo laiku, kad Latvija atjaunoja saikni ar pasauli un veidoja jaunas iespējas nākotnei.

Zīmīgi, ka "Lufthansa" Tallinā darbību uzsāka 1992. gada 29. martā, bet no Viļņas - dienu vēlāk.