Trešajā Gaujas Nacionālā parka bioreģiona forumā akcentē sadarbības nozīmi

Foto: Uģis Brālēns | Autors: Evelīna Krakope | 2026.10.30

2026. gada 28. oktobrī koncertzālē “Valmiera” norisinājās trešais Gaujas Nacionālā parka bioreģiona forums, kas pulcēja vairāk nekā 240 dalībnieku - pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, bioloģiskās pārtikas ražotājus un ēdinātājus, kā arī viesus no vairākām valstīm. Šogad uzmanības centrā bija ilgtspējīgs tūrisms un vietējās bioloģiskās pārtikas ceļš no ražotāja līdz galdam - gan bioreģiona ikdienā, gan viesu pieredzē. Forums norisinājās ar moto “Labi vietai. Labi cilvēkiem. Labi biznesam. Tūrisms un pārtika bioreģionā”.

Foruma sarunās iezīmējās kopīga izpratne par to, ka Gaujas Nacionālā parka bioreģiona vērtība slēpjas ne tikai dabas tuvumā un mierā, bet arī cilvēkos, viņu zināšanās un vietējās iniciatīvās. Lēnais tūrisms, zemnieku tirgi, savvaļas garšas, vietējo produktu izmantošana un bioloģiskā lauksaimniecība jau veido daudzveidīgu bioreģiona pieredzi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TDA “Gauja” tautas deju koncerts

7.novembrī plkst. 17.00 TDA “Gauja” ielūdz uz tautas deju koncertu “Satikšanās” Valmieras Kultūras centrā.

EUR 10 | Visit.valmiera.lv

Nākamais solis ir šīs iniciatīvas ciešāk savienot, veidojot kopīgu, atpazīstamu piedāvājumu, kas stāsta par vietas raksturu, stiprina bioreģiona vārdu un rada ceļotājiem iemeslu to izvēlēties. To iespējams paveikt, sadarbojoties - veidojot ne tikai atsevišķus pakalpojumus, bet arī vienotu pieredzi, kurā ieguvēji ir gan apmeklētāji, gan vietējie cilvēki, gan pati daba.

Dienas otrajā daļā divās tematiskajās sesijās dalībnieki meklēja iespējas stiprināt bioreģiona tūrisma piedāvājumu un veicināt vietējās bioloģiskās pārtikas plašāku izmantošanu.

Tūrisma sesijā ilgtspējīgā tūrisma komunikācijas un stratēģiskās pozicionēšanas eksperts Markuss Bauers no Vācijas dalījās pieredzē par iespējām piesaistīt ceļotājus no Vācijas, uzsverot, ka svarīgi ir ne tikai uzrunāt interešu kopienas, bet arī veidot ar tām ciešu saikni, iesaistoties to darbībā. Fotogrāfi, geokešinga entuziasti un dabas cienītāji ir piemēri auditorijām, ar kurām veidot attiecības un atklāt Gaujas Nacionālā parka vērtības. Plašākā skatījumā tas rosina domāt par nākamo soli bioreģiona attīstībā - savienot jau esošās iniciatīvas, vietējo garšu un dabas pieredzes kopīgā, atpazīstamā piedāvājumā.

Savukārt diskusijās par bioloģisko pārtiku uzmanības centrā bija tās loma tūrisma piedāvājumā un publiskajā ēdināšanā. Īpaši spraigas sarunas raisījās par bioloģisko produktu izmantošanu skolās, uzsverot nepieciešamību spert nākamos soļus, lai vietējo bioloģisko ražotāju produkcija biežāk nonāktu uz bioreģiona skolu galdiem. Tas prasītu ciešāku sadarbību starp ražotājiem, ēdinātājiem un pašvaldībām, lai vietējā pārtika kļūtu pieejamāka un tās ieguldījums reģiona attīstībā - arvien pamanāmāks.

“Bioreģions neveidojas pats no sevis - to veido cilvēki, kuriem rūp vieta, kurā viņi dzīvo un strādā. Mums jau ir brīnišķīgi piemēri, kā uzņēmējdarbība, dabas aizsardzība, bioloģiskā lauksaimniecība un vietējās kopienas var cita citu stiprināt. Taču bioreģiona patiesais spēks atklājas tad, kad šīs atsevišķās iniciatīvas sāk darboties kopā. Jau bioreģiona dibināšanas memorandā mēs uzsvērām iespēju veidot ekonomiku, kurā dabas vērtību saglabāšana iet roku rokā ar vietējo labklājību un uzņēmējdarbības attīstību. Tieši šeit es redzu mūsu konkurētspējas priekšrocību - iespēju veidot spēcīgu, atpazīstamu bioreģionu, kas ar savu pieeju un piedāvājumu izceļas gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Šis forums apliecināja, ka cilvēkiem ir gan idejas, gan vēlme sadarboties, lai šo potenciālu kopīgi īstenotu”, forumā gūtās atziņas apkopo viena no tā organizatorēm Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības valdes locekle Lāsma Ozola.

Foruma noslēgumā pirmo reizi Latvijā uzņēmējiem tika piešķirti EUROPARC Ilgtspējīga tūrisma hartas partneru apliecinājumi. Harta piedāvā Eiropas mēroga sistēmu, kas palīdz aizargājamās dabas teritorijās veidot sadarbību starp dabas aizsardzības pārvaldītājiem, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem, pārvēršot ilgtspējas principus konkrētā rīcībā. Forumā partnerības apliecinājumus saņēma 13 uzņēmēji, kuri darbojas Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos. Partnera apliecinājums piešķirts tūrisma uzņēmumiem SIA “Kārļa muiža” un SIA “Pie Putniem”, projekta “Cēsis inside” gidei Sigitai Klētniecei, dabas gidiem Aigai Auziņai, Santai Ruģēnai un Rolandam Auziņam, SIA “Antila” kempingam un restorānam “Neptūns”, elektrisko velosipēdu nomas pakalpojuma “Pendal Pedals” pārstāvei Arnitai Pigitai, dizaina zīmola “MarShï” autorei Līgai Gulbei, tūrisma un mākslas centram SIA “Mākoņi un māls”, ražotnei SIA “Valmiermuižas alus”, aktīvās atpūtas uzņēmumam SIA “Boards You” un tūrisma un ēdināšanas uzņēmumam SIA “Saule Bīriņu Pils”.

Līdzās diskusijām un pieredzes apmaiņai foruma dalībnieki varēja iepazīt bioreģionā ražoto produktu daudzveidību - visas dienas garumā bija apskatāma bioloģisko produktu izstāde, bet dienas noslēgumā apmeklētāji tika aicināti tos arī nogaršot.

Bioreģiona forumu organizēja biedrība “Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība”, Valmieras, Cēsu un Siguldas novadu pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Mūsu Bio tirgus.