Ziema – laiks uzlādējamo hibrīdu eksāmenam: kāpēc aukstumā tie ar elektrību nobrauc mazāk

Foto: Velocita.lv | Autors: Velocita.lv | 2026.11.06

Vasarā uzlādējamais hibrīds jautājumus nerada: ikdienas braucieniem pietiek ar elektrību, bet benzīna dzinējs vajadzīgs vien tālākos braucienos. Līdz ar pirmajām salnām kārtība mainās. Aukstumā akumulators spēj nodrošināt mazāk enerģijas, salonam vajag siltumu, un dzinējs, kas vasarā varēja klusēt veselām nedēļām, ieslēdzas jau pagalmā.

Tas nenozīmē, ka šim automobiļu tipam ziema nav piemērota. Tieši ziemā labāk redzamas atšķirības starp dažādiem uzlādējamajiem hibrīdiem: daži aukstumā darbojas efektīvāk par citiem, bet daudz ko nosaka arī autobraucēja ieradumi. Divi modeļi ar gandrīz vienādiem WLTP rādītājiem aukstā janvāra rītā var nobraukt ļoti atšķirīgu attālumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Šogad Tukuma mirdzēs viskošāk

“Tukuma mirdzēšana” aicina piedzīvot, kā kopīga ideja pārtop pašu radītos svētkos. Un Tukums kļūst par Ziemassvētku gaidīšanas galvaspilsētu.

VisitTukums.lv

Aukstums ietekmē ne tikai akumulatoru

Vispirms – akumulators. Aukstumā no tā iespējams izmantot mazāk enerģijas, un līdz akumulatora uzsilšanai var būt ierobežota arī jauda. Sistēma var ierobežot arī enerģijas atgūšanu bremzējot, bet uzlāde var prasīt vairāk laika. Akumulatoram uzsilstot, šie ierobežojumi parasti mazinās.

Tomēr ar elektrību nobraucamos kilometrus nosaka ne tikai akumulators. Enerģija vajadzīga salona apsildei, bet tās patēriņu palielina arī ziemas riepas, sniegs, slapjš ceļa segums un lielāka gaisa pretestība aukstumā. Kamēr benzīna dzinējs ir izslēgts, salonu silda elektriskais sildītājs vai siltumsūknis, taču dažos automobiļos aukstā laikā salona apsildes dēļ var ieslēgties arī pats dzinējs. Visvairāk to izjūt īsos braucienos: līdz skolai – tikai piecas minūtes, bet salons katru reizi jāsilda no jauna.

Aukstuma ietekmi labi parādīja Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra zinātnieku 2019. gadā publicētais pētījums. Kad gaisa temperatūra bija 23 °C, testētais uzlādējamais hibrīds tikai ar elektrību līdz benzīna dzinēja ieslēgšanās brīdim nobrauca 20,1 km. Kad gaisa temperatūra bija −7 °C un salonā bija iestatīts 21 °C, šis attālums saruka līdz 15,5 km – aptuveni par 23 %. Tātad aukstums un salona apsilde šajā testā samazināja ar elektrību nobraucamo attālumu gandrīz par pieciem kilometriem.

WLTP rādītājs tāpēc nekļūst bezvērtīgs – tas ļauj salīdzināt automobiļus, jo visi tiek pārbaudīti vienādos apstākļos. Tomēr tas nav solījums, bet laboratorijas rezultāts. Ko konkrētais modelis spēj aukstā rītā, uzticamāk parādīs ikdienas lietošana līdzīgos laikapstākļos.

Ne visi uzlādējamie hibrīdi darbojas vienādi

Atšķiras jau tas, kā automobiļi silda salonu. Daļā modeļu izmanto siltumsūkni, bet, kad darbojas benzīna dzinējs, var izmantot arī tā radīto siltumu. Vienkāršs elektriskais sildītājs darbojas uzreiz, taču patērē vairāk elektrības. Siltumsūknis ir ekonomiskāks, tomēr lielā salā tā efektivitāte samazinās.

Tāpēc apgalvojums, ka jebkurš uzlādējamais hibrīds salonu sasilda ātrāk nekā dīzeļdzinēja automobilis, nav precīzs. Modelis ar elektrisko sildītāju sāk sildīt salonu, negaidot, kad uzsils dzinējs, taču dažos automobiļos lielā salā benzīna dzinējs tik un tā ieslēdzas. Cik ātri uzsils salons, nosaka konkrētais modelis, nevis uzraksts uz bagāžnieka vāka.

Piemēram, Chery Super Hybrid (CSH) sistēma pati izvēlas, kā konkrētajā brīdī izmantot abus dzinējus. Pilsētā riteņus visbiežāk griež elektromotors, bet benzīna dzinējs tobrīd ražo elektrību. Savukārt, braucot vienmērīgā lielākā ātrumā, riteņu piedziņai var izmantot arī benzīna dzinēju.

Atšķiras arī tas, cik kilometru šie automobiļi nobrauc tikai ar elektrību. Chery Tiggo 7 PHEV ir 18,4 kWh akumulators, un pēc WLTP tikai ar elektrību tas var nobraukt 90 km, bet Tiggo 9 PHEV ar 34,46 kWh akumulatoru – 144 km. Volvo XC60 T6 AWD nobrauc līdz 79 km, Škoda Kodiaq iV – līdz 123 km, bet Volkswagen Tiguan eHybrid – līdz 126 km atkarībā no versijas. Atšķirības ir ievērojamas, taču ziemā ar elektrību nobraucamais attālums visos gadījumos būs mazāks.

Kad automobilis vairs nevar braukt tikai ar elektrību

Uz ekrāna redzamie “0 km” nenozīmē, ka akumulators ir tukšs. Izlietota ir tikai tā enerģijas daļa, kas paredzēta braukšanai ar elektrību, bet atlikušo rezervi sistēma patur hibrīdrežīmam un paša akumulatora aizsardzībai. Automobilis joprojām atgūst enerģiju, samazinot ātrumu, un izslēdz benzīna dzinēju, kad tas nav vajadzīgs. Pārējo sistēma automātiski pielāgo braukšanas apstākļiem.

Šajā ziņā dažādu ražotāju modeļi ir līdzīgi: kad braukt tikai ar elektrību vairs nevar, uzlādējamais hibrīds darbojas līdzīgi parastam hibrīdam. Dažos modeļos riteņus biežāk griež elektromotors, citos benzīna dzinējs biežāk tiek savienots tieši ar riteņiem, bet degvielas patēriņu jebkurā gadījumā ietekmē satiksme, ātrums un temperatūra.

Pēc Chery datiem, CSH sistēmā izmantotā 1,5 l benzīna turbodzinēja termiskā efektivitāte var sasniegt 44,5 %. Tas nozīmē, ka salīdzinoši liela daļa degvielā esošās enerģijas tiek pārvērsta mehāniskajā darbā, nevis zaudēta siltuma veidā. Tomēr par degvielas patēriņu ziemā šis skaitlis viens pats neko nepasaka: auksts dzinējs, salona apsilde un īsi braucieni to palielina.

Ziemā daudz nosaka arī sagatavošanās braucienam

Ziemā īpaši svarīga ir regulāra uzlāde. Škoda Kodiaq iV, Volvo XC60 un daudziem citiem uzlādējamajiem hibrīdiem salonu var iesildīt jau pirms izbraukšanas. Ja automobilis tobrīd ir pieslēgts elektrotīklam, apsildei var izmantot tīkla elektrību un saglabāt vairāk akumulatorā uzkrātās enerģijas braucienam.

Apsildi vērts izmantot saprātīgi, taču ne uz drošības rēķina. Apsildāmie sēdekļi un stūre silda cilvēku, nevis gaisu, tāpēc visa salona temperatūru var turēt zemāku. Tomēr logiem jābūt tīriem un neaizsvīdušiem. Pirms izbraukšanas jānotīra sniegs, kā arī vērts pārbaudīt spiedienu riepās. Ja iespējams, vairākus īsus braucienus var apvienot vienā, lai automobilis nebūtu katru reizi jāsilda no jauna.

Visbeidzot ieteicams skatīties ne tikai uz ražotāja norādīto attālumu, ko automobilis spēj nobraukt ar elektrību. Lielāka nozīme ir tam, cik bieži ikdienā var braukt tikai ar elektrību un cik degvielas automobilis patērē, kad ar elektrību vien vairs nevar braukt. Jāņem vērā arī kopējais elektrības un degvielas patēriņš.

Ziemas eksāmenu vislabāk nokārto nevis modelis ar lielāko ražotāja norādīto elektrisko sniedzamību, bet tas, kurš aukstumā vislabāk atbilst autobraucēja ikdienas vajadzībām un uzlādes iespējām.