Travelnews.lv redaktore: Vai drošība kļuvusi par ilūziju? Krakova liek uzdot neērtus jautājumus

Foto: BalticTravelnews.com | Autors: Ludmila Alampasu | 2026.11.10

Notikušais Krakovā mani satrieca. Krakova – viena no manām mīļākajām pilsētām Polijā. Skaista, sakopta, dzīva, vienmēr šķitusi droša. Pilsēta, uz kuru gribas atgriezties.

Tagad, ierakstot meklētājā vārdu “Krakow”, parādās briesmīgi skati – panikā skrienoši cilvēki, bērnu raudas, izmisums un šāvieni…

Raksts turpinās pēc reklāmas

Grand Rose Spa. Sāremā

1 nakts 2 personām Standarta numurā, brokastis un SPA atpūta viesnīcā

EUR 96 | Estravel Latvia

Viens, kuru grūti nosaukt par cilvēku, ar šāvieniem ir atņēmis dzīvības cilvēkiem, kuri, iespējams, viņa acīs bija tikai skrienoši mērķi. Taču viņš ir nodarījis vēl ko – uz mirkli sagrāvis arī mūsu priekšstatu par Krakovas mieru, drošību un skaistumu.

Kas darījās šāvēja galvā? No vienas puses, pat negribas to zināt. No otras – mums tas būtu jāsaprot, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Lai gan tās notiek un atkārtojas, un bieži vien diskusijas aizved pie ieroču pieejamības un to aprites kontroles.

Taču šoreiz ir kāda īpaši biedējoša nianse – tā ir Polija! Valsts, kurā ieroču aprite tiek stingri regulēta, nevis atstāta pašplūsmā. Tāpēc notikušais liek uzdot vēl nepatīkamāku jautājumu: ja šādas traģēdijas notiek arī valstīs ar stingru ieroču kontroli, cik droši mēs patiesībā esam? Vai vispār iespējams pilnībā pasargāt sabiedrību no cilvēka, kurš nolēmis atņemt dzīvības citiem?

Un tomēr – kā tas varēja notikt allaž tik mierīgajā Polijā? Valstī, kuru daudzi no mums uztver kā drošu ceļojumu galamērķi, kurp dodamies ar ģimenēm, bērniem, draugiem. Vai tiešām pienācis laiks arī ceļojot domāt ne tikai par to, ko apskatīt, kur paēst un kur nakšņot, bet arī par to, vai esam drošībā?

Kas notiek? Vai tiešām ir pazudusi cilvēcība? Vai cilvēki cits citam vairs nav nekas vairāk par nejaušiem tēliem pūlī, par skaitļiem statistikas ailītēs? Kur pazuduši vērtību orientieri, empātija un elementāra cieņa pret otra cilvēka dzīvību? Kas ir nogājis greizi?

Mani biedē arī tas, cik ātri sabiedrība pierod pie šādām ziņām. Šodien mūs satricina Krakova, rīt būs cits notikums, cita pilsēta, citi upuri. Ziņu lente turpināsies, bet cilvēkiem, kuru tuvinieki cietuši vai gājuši bojā, dzīve nekad vairs nebūs tāda kā iepriekš.

Es negribu pieņemt, ka pie tā visa vienkārši jāpierod. Negribu pieņemt, ka vardarbība kļūst par ikdienu un drošība – par laimes spēli.

Krakova, ceru, ka tu atgūsi savu mieru. Un ceru, ka mēs paši vēl neesam zaudējuši spēju atšķirt labo no ļaunā, novērtēt cilvēka dzīvību un būt cilvēki.