Igaunijā Käsmu Jūras muzejs apstrīd valsts lēmumu un gatavojas vērsties tiesā

Foto: Pixabay.com | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.11.12

Igaunijas piekrastes ciematā Käsmu saasinājies konflikts par vietējā Jūras muzeja turpmāko darbību un tā izmantoto īpašumu. Muzeja dibinātājs un ilggadējais vadītājs Ārne Vaiks nepiekrīt valsts lēmumam nodot muzeja pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu Tallinā bāzētajam Igaunijas Jūras muzejam. Viņš uzskata, ka šāds lēmums apdraud privātā muzeja patstāvību un nākotni, tādēļ jau ir piesaistījis juristu un gatavojas vērsties tiesā, vēsta “Err.ee”.

Līdz 2026. gada novembra sākumam Käsmu privātais Jūras muzejs valsts īpašumu nomāja no Igaunijas Kultūras ministrijas. Tagad īpašums kopā ar divu gadu nomas līgumu nodots Igaunijas Jūras muzejam. Ārne Vaiks norāda, ka par šo lēmumu nav pienācīgi informēts un muzeja interesēs būtu bijis piešķirt tam apbūves tiesības, kas ļautu turpināt patstāvīgu darbību. Viņš arī uzsver, ka nevēlas apvienot savu muzeju ar Tallinas Jūras muzeju, jo vēlas saglabāt tā līdzšinējo identitāti un neatkarību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viedtālruni plašā izvēlē!

Atrodi savu nākamo viedtālruni Zauers.lv! Plaša modeļu izvēle, izdevīgas cenas un ērta iepirkšanās internetā.

Zauers.lv

Savukārt Igaunijas Kultūras ministrijas pārstāvji skaidro, ka īpašuma nodošana valsts muzejam bija administratīvi vienkāršākais risinājums. Ministrijas kultūras vērtību vicelerā Eili Lepika norāda, ka īpašumu nevarēja vienkārši nodot privātajam muzejam – tādā gadījumā tas būtu jāpārdod izsolē, kurā Käsmu muzejam būtu jākonkurē ar citiem interesentiem. Igaunijas Jūras muzeja vadītājs Urmass Drezens savukārt uzsver, ka nav paredzēts pārņemt Käsmu muzeja kolekciju vai mainīt ekspozīciju. Tomēr pašreizējais nomas līgums ir spēkā tikai līdz 2029. gada 30. aprīlim, un par turpmāko sadarbību vēl būs jāvienojas.

Strīds nav tikai par muzeja ēku un tās pārvaldību – tas saistīts arī ar ilgstošām domstarpībām par zemes izmantošanu un ostas attīstības iecerēm Käsmu ciematā. Muzeja dibinātājs iebilst pret plānotās ostas apmēriem, īpaši ieceri izbūvēt 50 laivu vietas, savukārt daļa vietējo iedzīvotāju ostas attīstību atbalsta. Ciema sabiedrība uzskata, ka īpašuma nodošana Igaunijas Jūras muzejam varētu pavērt iespējas sakārtot teritoriju un tās palīgēkas. Konflikts ciematā turpinās jau aptuveni 20 gadus, un abas puses uzskata, ka aiz tā slēpjas atšķirīgi priekšstati par teritorijas nākotni.

Muzeja dibinātājs ir sācis arī parakstu vākšanu internetā, lai panāktu muzeja darbības saglabāšanu Käsmu ciematā. Līdz 10. novembrim iniciatīvu bija atbalstījuši 643 cilvēki. Tikmēr abu jūras muzeju pārstāvji plānojuši tikties Tallinā, lai pārrunātu turpmāko sadarbību un īpašuma izmantošanu. Vai sarunu ceļā izdosies rast kompromisu vai domstarpības nonāks tiesā, vēl nav zināms.