Travelnews.lv sveic pareizticīgos un vecticībniekus Ziemassvētkos!

Laura Grīnvalde | 2015.01.07

Pēc Jūlija kalendāra, 7.janvārī, vairāk nekā 100 valstīs, tiek svinēti pareizticīgo Ziemassvētki. Svētki notiek  par godu  Jēzus Kristus dzimšanas piemiņai, kuru laikā tiek apmeklēta baznīca un ieturēta svētku maltīte. 

Vairums pareizticīgo šos svētkus svin kopā ar ģimeni un draugiem. No rīta cilvēki dodas uz baznīcu, kas krāšņi izrotāta ar egļu zariem, taču pēc dievkalpojuma noklausīšanās, pareizticīgie dodas mājās, lai sēstos pie svinīgi klātā galda. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ververu krauja

Tā ir vismaz 36 m augsta kvartāra iežu krauja, kuras nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Tā kā gavēnis sākas 28.novembrī un beidzas 7.janvārī līdz ar pirmās zvaigznes parādīšanos, tad pa dienu galdā tiek likti gavēņa perioda ēdieni, kas izslēdz saldumus, gaļu, olas un piena produktus. Pēc pirmās  zvaigznes parādīšanās parasti galdā tiek liktas pankūkas, zivju galerts, liellopu un cūkgaļas želejas, medus kūka, zoss cepetis un siļķe kažokā.

Pēc pareizticīgo tradīcijām Ziemassvētkos tiek organizētas jautras spēles, tiek dziedātas dziesmas, stāstīti joki un cilvēki dalās svētku priekā kopā ar sanākušajiem radiem un draugiem. Pareizticīgo Ziemassvētkos neizpaliek arī zīlēšana, kas galvenokārt ir par nākamā gada precībām vai bagātību. Tiek vēstīts, ka zīlēšana Ziemassvētku vakarā ir īpaši precīza. Tāpat seni ticējumi stāsta, ka sniegam šajā svētku dienā piemīt dziednieciskas spējas.