Ceturtdien iestāsies Austrumu jeb Ķīniešu Jaunais gads

Laura Grīnvalde | 2015.02.17

Ķīniešu Jaunais gads ir garākie un nozīmīgākie svētki Ķīniešu kalendārā. Ķīniešu jaunais gads sāksies 19. februārī, kad Koka Zirga gadu nomainīs Koka Kazas gads. Tas turpināsies līdz 2016. gada 7. februārim, kad Kazu nomainīs ugunīgais Mērkaķis.

Jaungada svinības tradicionāli sākas pirmajā mēneša dienā un turpinās līdz piecpadsmitajam datumam, kad mēness izgaismojas visspožāk. Lai sagatavotos Jaunā gada svinībām, cilvēki Ķīnā var paņemt vairākas brīvas dienas no darba un skolas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jūras bize Jūrmalas pludmalē

Vairāk nekā 2000 dejotāju no Baltijas valstīm Kaugurciema pludmalē savīs deju, jūras un smilšu bizi, festivālu noslēdzot ar Balto peldi saulrietā.

Jūrmalas TIC

Ķīniešu Jaunajā gadā cilvēki ģērbjas sarkanās krāsas drēbēs, dekorējas ar poēmām un sarkanas krāsas papīru, un pasniedz bērniem ''laimīgo naudu'' sarkanās aploksnēs. Sarkans simbolizējas ar uguni, kas saskaņā ar leģendu var atvairīt nelaimes. Senos laikos ķīnieši Jaunā gada vakarā dedzināja bambusa kātus, uzskatot, ka to liesmu sprēgāšana atbaida ļauns garus.

Ķīnā Jaunais gads ir ģimenes un radu atkal satikšanās laiks. Ģimenes pulcējas pie viena otra mājās, lai kopīgi ieturētu svētku maltīti, kas ir svarīgākā vecgada vakara tradīcija. Parasti galdā tiek likts tradicionālais ēdiens. Pelmeņi ir viens no tiem. Arī zivis ir svarīga vakariņu galda maltīte, jo ļaudis ir pārliecināti, ka ēdot zivis būs bagāts gads.

Par godu Ķīniešu Jaunajam gadam tiek rīkots Laternu festivāls, kura laikā dažādu krāsu gaisa laternas tiek palaistas debesīs. Laternas parasti tiek pārvērstas mākslas darbos, izkrāsojot tās ar ziediem, putniem, dzīvniekiem, leģendām, dabas ainavām.

Ķīniešu Jaunā gada galvenais simbols ir pūķis, kas parasti tiek uztaisīts no zīda, papīra un bambusa.