Lieldienu svētku nozīme un tradīcijas

BalticTravelnews.com | 2025.04.20

2025. gada 20. un 21. aprīlī Latvijā un citur pasaulē tiek svinētas Lieldienas. Citiem Lieldienas saistās ar pavasara saulgriežiem, olām, zaķiem un pūpoliem, bet kristiešiem šie svētki ir nozīmīgāki pat par Ziemassvētkiem.

Ieskatīsimies Lieldienu svētku nozīmē!

Raksts turpinās pēc reklāmas

Uguns Zirga gada vakariņas Klajumos

Uguns Zirga gada vakariņas zirgu sētā "Klajumi" 20.02.2026, 19.00–21.30. Izbrauciens kamanās, 5 kārtu vakariņas un īpaša svētku noskaņa!

EUR 35.00 | Krāslavas TIC

Lieldienas – pavasara saulgrieži

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības.  Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garuma.  Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties.  Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām.  Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Liela diena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti.  Lieldienas svinētas trīs dienas.

Lieldienas – Kristu augšām celšanās

Kristiešiem Lieldienas saistās ar kaut ko nežēlīgu. Proti, Lielajā Piektdienā Dieva dēls Jēzus tika nogalināts, nežēlīgi piesitot krustā, Lieldienu Svētdienas rītā Kristus kapu atrada tukšu un viņš bija augšāmcēlies. Lieldienu nozīme ir saistīta arī ar kādu citu aspektu, kas skar mūsu visu dzīves. Proti, mums ir jāļauj aiziet savu laiku nodzīvojušajam un mirušajam, un jābūt gataviem saņemt jaunas iespējas, jaunu dzīvi. Lielā Piektdiena ir svinama diena, kuru var izmantot ne tikai kā vēl vienu brīvdienu, bet gan šai dienai dot īpašu jēgu. To var veltīt ne tikai, lai pieminētu Jēzus Kristus ciešanu stāstu, bet arī, lai atcerētos un pārlūkotu savu dzīvi vismaz pēdējā gada laikā, apzinātos, kur mums ikdienas steigā ir pietrūcis laika sērot par pagājušo un zudušo, un sagatavotos saņemt jauno dzīvi.

Lieldienas -  latviešu tradīcijas 

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.  Grezns apģērbs un rotāšanās pieder visām gadskārtas svinībām, bet dainas šo apstākli sevišķi piemin Lieldienās, jo laiks vēl ir vēss un vairums izdarību notiek ārā. Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana.  Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās.  Putni nozīmē ļaunumu un slimības;  aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, sagaida, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi.  Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit kabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied.  Šo darbu pabeiguši, putnu dzinēji atgriežas sētā, kur viņus sagaida saimniece, aicinādama Lieldienu azaidā. Galvenā Lieldienu izdarība ir šūpošanās, kas dainās visvairāk apdziedāta.  Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības veicināšanu. Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, āriešu pirmtautā, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to dara vēl šodien.