Sākas Lieldienu nedēļa - kas šajās dienās ir zīmīgs?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.14

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Šī nedēļa, lai arī pavisam citādāka, kā ierasts, Latvijā un pasaulē tiek ieskandināta ar ticējumiem, svētkiem par pavasara saulgriežiem un nozīmīgiem datumiem kristiešiem. Tāpēc ieskaties, kuras dienas šonedēļ ir īpašākas par citām.

Zaļā Ceturtdiena

Raksts turpinās pēc reklāmas

Roka dziesmu svētki Džūkstē

Koncertā piedalīsies tautā pazīstami un iemīļoti rokmūziķi un Tukuma novada ansambļi. Kuri tie būs? Sekojiet līdz...

Tukuma TIC

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.

Zaļās ceturtdienas ticējumi

• Ja Zaļajā ceturtdienā nests kāds koks mājā, tā skaidas jāatsviež mežā atpakaļ, citādi nākot čūskas mājā

• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules lēkta, bijis jāmazgā muti tekošā ūdenī, lai miegs nenāktu

• Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu

• Zaļajā ceturtdienā esot jātīra māja, tad tā visu gadu esot tīra un mušas neesot

• Zaļajā ceturtdienā esot jāstāda istabas puķes, tad tās labi ziedot

• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki

• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena

• Zaļā ceturtdiena - Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.

Lielā Piektdiena

Diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ticis apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu galvā tas devās uz Golgātas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno - caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šajā dienā valdošā ir violetā - ciešanu krāsa.

Lielās Piektdienas ticējumi

• Lielajā piektdienā agri no rīta, pirms saules vai pēc saules, vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī - tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības

• Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet, ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudas un laimi, tiem jāiet Lielās piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

• Lielajā piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.
  

• Lielās piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, tad āboli augšot labi un lieli.

• Lielās piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

• Lielajā piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad mati augot kupli, bet, ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

• Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi - tad tās nevar noburt

• Turpina rotāt ābeles ar dzīpariem un prievītēm, lai būtu bagāta ābolu raža

• Tiek veikti Lieldienu priekšdarbi: apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu vietas meklēšana

• Ja Ziemassvētkos velk gluži baltu kreklu, tad Lieldienu rītam jāgatavo gluži jauns krekls

• Lielā piektdiena ir burvju un raganu diena - neiet ciemos!

• Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji vai lieli savādnieki.

Klusā Sestdiena

Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bailēs bija aizbēguši. Kristus kapam priekšā aizvelts liels akmens. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki - mazās Lieldienas.

Lieldienas

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības.  Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garuma.  Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties.  Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām.  Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Liela diena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Lieldienu ticējumi

• Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām - tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.

• Ja Lieldienās ir lietus - tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.

• Ja Lieldienās līst - būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.

• Kad pāriet Lieldienas, tad sākas silts laiks.

• Ja Lielā piektdiena ir skaidra - būs labs siena laiks.

• Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam - būs lietaina vasara.

• Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule "mirkšķinās" - būs bagāts gads; ja saulīte "tinas krekliņā" - būs auksts pavasaris.

• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.

• Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.

• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

• Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.

• Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

• Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas.

• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru neaizgulēsies.

• Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.