4. augusts vēsturē: tiek dibināts pasaulē pirmais cirks

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.08.04

Cirka māksla tieši tāpat, kā citi mākslas veidi, piemēram, aktierspēle vai gleznošana, ir zināma jau vairākus gadu simteņus, taču laika gaitā mainījusi gan savu formu, gan vietu, kur tiek rādīti priekšnesumi. Tāds cirks, kādu mēs to pazīstam šobrīd ir radies pirms 250 gadiem Lielbritānijā.

Jēdziena "cirks" izcelsme meklējama Senajā Romā. Ar latīņu vārdu circus toreiz apzīmēja ovālas formas ēku, kurā notika zirgu un ratu skriešanās sacīkstes, gladiatoru cīņas, cīņas ar savvaļas zvēriem, jātnieku, žonglieru, akrobātu un  dzīvnieku dresētāju priekšnesumi. Un līdz pat jaunā cirka aizsākumiem 20. gs. septiņdesmitajos gados, tas bija saglabājies gluži vai nemainīgā formā.  Tomēr nedrīkst aizmirst par virves dejotājiem senajā Romā, akrobātu tradīciju senajā Ķīnā, žonglieru priekšnesumiem senajā Ēģiptē kā arī trubadūriem un citiem klejojošiem māksliniekiem viduslaiku Eiropā. Īsāk sakot, cirka priekšteči eksistē, kopš cilvēce sevi atceras.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jaunas atlaides Piedzīvojumu ceļojumiem

Augusts nāk ar jaunām atlaidēm! Visa pasaule ir vēl pieejamāka! Iedvesmojieties, izvēlieties un izbaudiet!!

EUR 365 | Estravel Latvia

Taču cirks, kas tuvāks mūsdienu veidolam, radās 1768. gadā, kad Filips Estlijs Londonā sāka uzstāties ar jātnieka trikiem un 1780. gadā uzbūvēja īpašu amfiteātri. Tieši Estlijs bija pirmais, kas izdomāja arī cirka laukuma diametru (13 metri), kas izveidots, lai būtu visoptimālākais centrbēdzes spēks joņojošam zirgam. Drīz jātnieku priekšnesumus papildināja virves dejotāji un spēkavīri, bet 1793. gadā Džons Rikets atvēra līdzīgu cirku ASV.

Cirka tradīcja pamazām izplatījās visā Eiropā un no Eiropas aizceļoja uz Amerikas kontinentu. 18. gs.  Sākumā Eiropas cirks jau pazina tādus elementus kā: akrobātika, akrobātika uz zirgiem, žonglieri, dejas, mēmie un runājoši klauni un  dresēti eksotiskie dzīvnieki. Līdz ar cirka izplatīšanos Amerikas kontinentā  radās daudzi jaunievedumi, piemēram, cilvēku un dzīvnieku dīvainību (kroplību) izrādīšana, izklaidējoši šovi cirka teritorijā ārpus izrādes laika un un tādi tehnoloģiski jaunievedumi kā cirka vilcieni un cirka teltis.

Kopš tā laika cirks ir attīstījies, mainījies vizuālais noformējums, pieaugusi tehnoloģijas nozīme – tomēr izrādes pamatstruktūra, priekšnesumu tipi,  komunikācijas veids un  mērķis palikuši tie paši. Tas ir izdzīvojis kino, vēlāk televīzijas un pat datora, interneta un datorspēļu parādīšanos mūsu ikdienā.