Šodien pasaulē atzīmē Pelnu trešdienu un sāk gatavoties Lieldienām

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.03.05

Īsteniem kristiešiem, kā zināms, Lieldienu svinēšana nesākas vis līdz ar oficiālo valsts brīvdienu sākumu, bet gan krietni agrāk – ar 40 dienu ilgu gavēni, kura laikā cilvēki atturas no vairuma pasaulīgo prieku, tai skaitā ēšanas pārmērībām, tā vietā nododoties garīga rakstura pārdomām. Gavēnis simbolizē Jēzus 40 tuksnesī pavadītās dienas, kuru laikā, kā vēsta leģenda, viņš neesot ne ēdis, ne dzēris. Baznīcas kalendārā gavēnis vienmēr sākas trešdienā, un faktiski ilgst vairāk nekā 40 dienas, jo svētdienas netiek skaitītas (un ne tik stingrās tradīcijās tajās ir pieļaujamas nelielas atkāpes gastronomiskā ziņā).

Mūsdienās gavēņa ievērošana lielākoties ir katra paša izvēles jautājums, taču senākos laikos baznīcas ietekme uz cilvēku ikdienu bija daudz lielāka, un tad vairāk vai mazāk reliģiskās tradīcijas bija jāievēro visiem. Otrdiena pirms gavēņa bija pēdējā diena, "oficiāli drīkstēja" pamieloties ar ko gardāku, un saistībā ar šo otrdienu laika gaitā ir izveidojušās īpašas tautas tradīcijas, Francijā tā dēvēta par "Mardi gras" jeb "Trekno otrdienu", bet Anglijā – par "Pankūku otrdienu". Vispirms jau pirms gavēņa otrdienas tradīcijām bija nopietnā daļa – katoļi šajā dienā gāja uz grēksūdzi. Bet, kad tas bija laimīgi nokārtots, varēja sākties kas jautrāks. Tā kā priekšā stāvēja ilgāks stingras kulinārās atturības periods (kas mūsdienās būtu pielīdzināms diētai), tad vajadzēja atbrīvot māju no aizliegtajiem produktiem (un ko tur noliegt – arī pēdējo reizi uzēst ko garšīgu un nedaudz papriecāties). Tā nu Anglijā izveidojās tradīcija, kas daudzās angļu ģimenēs dzīva vēl šodien – šajā dienā tiek ceptas pankūkas – ļoti vienkārša un garda recepte. Daudzās pilsētās arī joprojām notiek pankūku skrējieni, kur dalībnieki sacenšas, veicot distanci ar karstu pankūku pannu rokās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Carnival Youth koncerts

10. maijā plkst. 18.00 Jaunmoku pils parkā izskanēs grupas Carnival Youth koncerts brīvdabas atmosfērā.

Jaunmoku pils

Jo tālāk uz dienvidiem, jo pirms gavēņa lustes uzņēma arvien plašāku vērienu. Daudzviet Eiropā pirms gavēņa laiks tiks atzīmēts ar ilgstošiem karnevāliem. Vērienīgākie  un zināmākie no tiem arī mūsdienās notiek Venēcijā, Ņūorleānā, Sidnejā, un, protams, visā pasaulē slavenais Riodežaneiro karnevāls Brazīlijā. Karnevāla tradīcijas Rio aizsākās pirms 250 gadiem, kad tās tur iedzīvināja portugāļu kolonisti. Laika gaitā sajaucoties ar karstasinīgo brazīliešu sambas tradīcijām, augot un pilnveidojoties, nu tas izveidojies par neticami krāšņu, fantastisku  izrādi, ko apbrīnot brauc cilvēku miljoni no visas pasaules.  

Bet jau nākamajā dienā, trešdienā, visi prieki bija jāaizmirst, jo sākās klusais un nopietnais gavēņa laiks. Šī diena ieguvusi Pelnu trešdienas vārdu. Nosaukums nācis no baznīcas tradīcijas šai dienā simboliski draudzes locekļu sejas iezīmēt ar pelniem, tā liekot tiem nožēlot savu grēkus, domāt par dievišķo piedošanu un pieminēt Jēzus nāvi. Pelni kristīgajā baznīcā tiek uzskatīti par nāves simbolu – visi ķermeņi reiz pārvērtīsies pelnos un putekļos.