2. augusts vēsturē: Marihuāna ASV tiek atzīta par nelegālu vielu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.08.02

Līdz 1900-ajiem gadiem marihuāna Amerikas Savienotajās Valstīs bija pilnīgi legāla viela un ap 1850-gadiem pat dēvēta par "modernu narkotiku". Vietas, kur uzsmēķēt "zālīti" bija teju katrā lielajā pilsētā – un tām netālu atradās arī vietas, kur varēja nobaudīt opiju. Vēsturnieki rēķina, ka ap 1880.gadu, Ņujorkā vien bija aptuveni 500 dažādu "zālītes" bodīšu. Marihuāna bija populāra arī starp augstāko klašu iedzīvotājiem, kas regulāri savu laiku kavēja nevis ar alkoholu, bet tieši "zālīti".

Tomēr pēc 1906.gada, situācija mainījās – atsevišķi ASV štati sāka pasludināt marihuānu par indi, uzsākot arī tās aizliegšanu – vai vismaz daļēju kriminalizēšanu. Šie procesi turpinājās līdz pat 1930.gadiem, kad jau vairumā štatu marihuāna tika klasificēta kā narkotika. Tomēr tikai 1937.gadā, kad tika pieņemts Marihuānas nodokļu akts, šī viela tika aizliegta pilnībā – un par tās glabāšanu vai tirgošanu uzlikti sodi visas valsts līmenī. Tolaik tika pieņemts likums, kas uzlika par pienākumu maksāt nodokļus par marihuānas importēšanu, audzēšanu vai pārdošanu. Bija jāmaksā valstij, piemēram, 24 ASV dolāri gadā (mūsdienu cenu līmenī daudz vairāk). Tāpat bija precīzi jādokumentē visi "zālītes" pārdošanas darījumi un kam cik ticis pārdots. Cilvēkiem, kas bija jau iepriekš maksājuši "zālītes" nodevu, nodoklis par vienu unci (aptuveni 28 grami) "zālītes" bija 1 dolārs, bet cilvēkiem, kas nebija maksājuši nodokli – 100 reizes lielāks = 100 dolāri. Lai arī līdz šim marihuāna tika uzskatīta pat par narkotiku, nebija paredzēts sods par tās lietošanu – un pat Amerikas ārsti to izrakstīja kā palīglīdzekli cilvēkiem. Tieši ārstu asociācija bija tā, kas aktīvi iebilda pret jaunajiem noteikumiem, kas paredzēja no "zālītes" tirgošanas iekasēt lielus nodokļus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Festivāls "Rimbenieks"

No 1. līdz 17. augustam klausītājus aicina Dienvidkurzemes festivāls "Rimbenieks".

Liepājas reģiona TIB

Ar 1952.gadu ASV pieņēma likumu, kas paredzēja obligāti sodīt "zālītes" glabātājus ar vismaz 2 gadus ilgu cietumsodu. ASV likumdošana kopš šā brīža ir vairākas reizes mainījusies un ļoti atšķiras štatu līmenī.  Aptuveni pusē štatu marihuānas glabāšana un izmantošana ir likumīga, bet pusē – kriminalizēta. Ir štati, kuros aizliegts turēt vairāk par noteiktu apjomu "zālītes", tāpat ir štati, kuros to iespējams izmantot tikai medicīnas nolūkos.

Pati marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti) ir psihotrops preparāts, ko iegūst izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas no kurām iedarbīgākā it THC (tetrahidrokanabinols).

Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To pārsvarā lieto izklaidējošiem un ārstnieciskiem mērķiem, bet atsevišķās kultūrās, it īpaši senatnē, arī garīgiem un reliģiskiem mērķiem.

Mūsdienās lielākajā daļā pasaules marihuāna ir aizliegta un tās izgatavošanu un tirdzniecību apkaro, lai gan vairākās pasaules valstīs notiek virzība uz dekriminalizāciju un legalizāciju.