15. augusts vēsturē: Pirmie angļu puritāņi dodas uz «Jauno Pasauli»

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.08.15

Lai arī Kristofors Kolumbs Amerikas kontinentu atklāja jau 1492.gadā un šajos gados te tika dibinātas apmetnes un mazākas vai lielākas nometnes, pagāja vēl vairāk nekā 100 gadu līdz uz tā saukto "Jaunu Pasauli" sāka pārcelties parastie iedzīvotāji.

Sākotnēji tie bija briti, kas pārcēlās uz dzīvi Ziemeļamerikā - un viņu ierašanās sākās līdz ar 1606. gadā, pēc Anglijas karaļa Džeimsa I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām (Londonas un Plimutas) izdalīt zemi kolonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Skrējiens un nūjošana apkārt Balvu ezeram

Aicinām piedalīties ikgadējā sporta pasākumā Balvos!

Balvu TIC

Jau 1607. gadā Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija - reizē bija gan tirdzniecības faktorija, gan kolonistu apmetne, gan militārs forts, - kas aizšķērsoja nākotnē iespējamo spāņu virzīšanos no Meksikas uz ziemeļiem. Neraugoties uz lielajām grūtībām (bads, slimības, konflikti ar indiāņiem), angļiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties Amerikā.

Pāris gadus vēlāk, kad pozīcijas bija jau nostiprinātas, Anglijas parlaments pieņēma likumu izsūtīt uz Jauno Pasauli “klaidoņus, liekēžus un ubagus pēc aicinājuma”, kā arī "kriminālnoziedzniekus, kuriem piespriests 7-14 gadus ilgs cietumsods". Tas nozīmēja, ka gadsimta beigās kolonijās mitinājās aptuveni 50 000 no metropoles izsūtīto kriminālnoziedznieku. Daudzi pārceļotāji tika vesti no Anglijas bez maksas - ar noteikumu, ka samaksās kuģu kompānijai pēc tam, kad sāks darbu Jaunajā Pasaulē. Tas tos pārvērta par atkarīgajiem, kuriem kā dzimtcilvēkiem jeb “baltajiem vergiem” vismaz 5 gadus nācās strādāt, lai atmaksātu kredītu. Daļai no tiem pēc parāda un procentu nomaksas izdevās iegādāties zemi, ko te deva par centiem.

Tāpat šajos gados jebkuram pretendentam, kas bija ieradies brīvprātīgi, piešķīra 50 akru zemi, ja tas spēja maksāt visai simbolisku īres maksu. Tas veicināja arī brīvprātīgo kolonistu pieplūdumu un 1620.gads bija pagrieziena punkts šajā kustībā - 1620.gada 15.augustā no Plimutas uz Jauno Pasauli devās "Mayflower" kuģis ar aptuveni 100 britiem - puritāņiem (kalvinistiem). Viņi gan apmetās vairāk uz ziemeļiem no iepriekšējām kolonijām, tagadējā Masačūsetsā. Tomēr puritāņi te izveidoja savu pārvaldes sistēmu un Anglijā nesaprastie reliģiskie uzskati kļuva par pamata uzskatiem te. Pēc tā ierašanās, kuģis gadu laikā kļuva par kulturālu ikonu ASV vēsturē. Visi 100 puritāņi nodibināja Jaunās Plimutas reģionu Amerikā, izveidojot pirmo demokrātisko veidojumu kontinentā. Komūna bija spēcīga, jo veidojās uz labklājības pamata - ikviens komūnas dalībnieks palīdzēja citiem. Tāpat citādi domājošie tika sodīti par ķecerismu.

Nākamajos 100 gados turpinājās eiropiešu braukšana uz Jauno Pasauli un 18. gadsimta otrajā desmitgadē Trīspadsmit kolonijās dzīvoja jau 435 000 eiropiešu, bet 60. gados to jau bija vairāk nekā 1 500 000.