6. septembris vēsturē: Ļeņingrada pārtop par Sanktpēterburgu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.09.06

Raugoties Krievijas vēsturē, visai bieži var manīt vārdu "Ļeņingrada" - taču mūsdienās šādu pilsētas nosaukumu kartē atrast nevar. Nezinātājam varam pastāstīt, ka par Ļeņingradu tikai uz laiku bija pārdēvēta Sanktpēterburga, kura 1991. gada 6. septembrī tika pārdēvēta sākotnējā nosaukumā.

Krievijai jau izsenis trūka pieeja pie Baltijas jūras, tāpēc Lielā Ziemeļu kara laikā, Krievijas caram Pēterim I, viens no mērķiem bija tieši iegūt izeju pie jūras. Tā arī notika un 1700-gados tika iekarota Zviedrijas pilsēta Nīena, kas atradās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī (iepriekš teritoriju dēveja par Ingriju). Ātri vien te tika veidota lielpilsēta, kas jau 1703.gadā ieguva nosaukumu "Sanktpēterburga", taču 1712. gadā jau kļuva kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā, tieši tāpēc Sanktpēterburgas arhitektūra ir tik fascinējoša un dažviet neraksturīga Krievijai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

Līdz pat 1914. gadam pilsēta tika dēvēta par Sanktpēterburgu, taču tad uz 10 gadiem to pārdēvēja par Petrogradu. Visā šajā laikā latvieši pilsētu dēvēja par Pēterpili. No 1924.gada sekoja periods, kad pilsētu dēvēja par Ļeņingradu (līdz 1991. gadam), līdz pēc PSRS sabrukuma tā atguva savu vēsturisko nosaukumu - Sanktpēterburga, kā to dēvē arī šodien.

Šobrīd pilsēta ir Krievijas otra lielākā pilsēta, liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs. Sanktpēterburgas politiskā ietekme palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas Federācijas prezidentu.