18. septembris vēsturē: Beidzas ugunsgrēks Maskavā, kas izpostīja 3/4 pilsētas

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.18

Lielais Maskavas ugunsgrēks izcēlās 1812. gada 14.septembrī, kad krievu karaspēks, tāpat kā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija pametuši pilsētu pirms gaidāmās Napoleona armijas iebrukuma, sekojot franču uzvarai Borodino kaujā. Ugunsgrēks iznīcināja teju visu pilsētu un zināms kā viens no lielākajiem ugunsgrēkiem pasaulē.

Pirms pamest Maskavu, Maskavas grāfs Rostopkins deva pavēli Kremli un visas pārējās lielākās un grandiozākās pilsētas celtnes (ieskaitot baznīcas) vai nu uzspridzināt vai aizdedzināt. Tomēr šis nebija galvenais iemesls ugunsgrēkam, kas iznīcināja pilsētu. Ierodoties Napoleona armijai, atsevišķas ēkas dega, bet ne tādā mērogā, kāds bija ugunsgrēks, kas iznīcināja pilsētu. Šodien vairums vēsturnieku pie ugunsgrēka vaino krievu sabotierus. Šo versiju apstiprina arī dažādi franču avoti - kas norāda, ka Maskavā atradušies jau trīs dienas, tajā starpā arī nodzēsuši pāris mazus ugunsgrēkus, tomēr pa nakti pamostoties jau redzejuši, ka "trīs ceturtdaļas pilsētas deg". Ugunsgrēki turpināja izcelties vairākās pilsētas vietās. Pāris ugunsgrēku aizsācēji tikuši noķerti un nopratināti - un tie teikuši, ka aizdedzināt pilsētu bijis uzdevums no viņus komandējošajiem virsniekiem. Tomēr pārbaudot šo informāciju dziļāk, to nevarēja atrast par pamatotu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Planēta Zeme

Ventspils zinātnes centrā "VIZIUM" atklāts jauns eksponāts "Planēta Zeme".

Ventspils TIC

Ugunsgrēks izcēlās no vairākiem maziem ugunsgrēkiem dažādās pilsētas vietās, kopā apvienojoties un izaugot par milzīgu ugunsnelaimi. Tam par iemeslu bija tas, ka Maskavas ēkas pārsvarā bija celtas no koka. Tāpat, lai arī pilsētā bija ugunsdzēsēji, to aprīkojums nesen bija iznīcināts pēc grāfa Rostopkina pavēlēm. Protams, franču karavīri arī izlaupīja pilsētu - vai nu vismaz to, kas bija palicis pēc iedzīvotāju bēgšanas un ugunsgrēka. Ugunsgrēks sasniedza arī Kremli, taču tur to apturēja franču karaspēks. Tika ziņots, ka Maskavas degšana bija redzama pat no 215 kilometru attāluma.

Ugunsgrēkā nodega aptuveni 6500 dzīvojamo ēku, 8200 veikalu un 120 baznīcu. Aptuveni 12 tūkstoši no Maskavas 270 tūkstošiem iedzīvotāju zaudēja savu dzīvību. Tomēr pēc cilvēku atgriešanās pilsētā, tā drīz vien atkopās. Pilsētā atgriezās aptuveni 215 tūkstoši cilvēku, bet līdz 1840 gadam pilsētā dzīvoja jau aptuveni 350 tūkstoši.

Jau 1813.gadā pilsēta tika sākta celt no jauna.