21. septembris vēsturē: Pirms vairāk nekā 100 gadiem par 6600 mārciņām nopērk Stounhendžu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.21

Stonhendža ir piemineklis Lielbritānijā, kas celts neolīta un bronzas laikmetos (6000 - 2000 gadus p.m.ē), kas nozīmē, ka piemineklis ir aptuveni 4000 gadu vecs un tas ir viens no aizvēsturiskākajiem objektiem pasaulē. Stounhendža atrodas Viltšīras grāfistē, aptuveni 130 kilometrus uz dienvidrietumiem no Londonas. 

Īpatnējais objekts, kas arī ir viens no pasaulē populārākajiem pieminekļiem, veidots no riņķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem. Tā īpašās auras un arī vēsturiskuma dēļ, tas  ir viens no populārākajiem apskates objektiem pasaulē, ik gadu pulcējot ārkārtīgi daudz tūristu (aptuveni miljonu tūristu gadā). Arheologi domā, ka šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu p.m.ē., kaut gan apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē. Pēc zinātnieku un astronomu domām, akmeņu piemineklis ir veidots kā senais Mēness un Saules kalendārs. Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. Ir arī versija, ka sākotnēji monuments atradies Velsas teritorijā, bet aptuveni 500 gadus vēlāk, akmeņi pārvietoti uz to šā brīža atrašanās vietu. Šāda versija radusies, meklējot akmeņu izcelsmes vietu - kas, visdrīzāk, ir kāda 400 kilometru attālumā esoša klints. Tomēr pierādīts, ka klints izcirsta aptuveni 500 gadu pirms vēl akmeņi parādījās to esošajā atrašanās vietā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atspīdumi laikā

Muzikāls veltījums ērģeļu eksperta Tālivalda Dekšņa astoņdesmitās jubilejas atcerei

Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs

Stounhendžas nosaukums veidojies no angļu vārdiem "stone" un "hange" jeb "uzkārtie akmeņi." Senie briti kompleksu sauca vienkārši par "Milžu danci".

Jebkurā gadījumā, 1915.gadā kāds brits šo, četrus tūkstošus gadu veco objektu nopirka savai sievai izsolē par 6600 mārciņām (kas šā brīža inflācijas un naudas vērtības kritumu rezultātā varētu būt ap 600 000 britu mārciņām). Lai arī viņa sieva bija aizsūtījusi viņu iegādāties krēslus vakariņu galdam, misters Cecils Čubs izsolē iegādājās Stonhendžu, ļoti pārsteidzot savu sievu. Tā kā Čubs bija gana turīgs un pazīstams advokāts, lai arī summa liekas liela, viņš to varēja atļauties. Izsolē Stonhendža tika ievietota, jo bija miris pēdējais zemes īpašnieks - Sers Edmunds Antrobus, neatstājot nevienu mantinieku pēc sevis.

Tiek vēstīts, ka sieva gan īpaši priecīga par šo pirkumu nebija, kas bija viens no iemesliem, kāpēc Čubs trīs gadus vēlāk Stonhendžu atdāvināja Anglijai. Ņemot vērā drīzo pieminekļa atdāvināšanu, pastāv arī spekulācijas, ka Čubs vienkārši nav vēlējies, lai ievērojamo objektu iegādātos kāds cilvēks no ārzemēm. Atdāvinot pieminekli, Čubs arī noteica, ka apkārtnē dzīvojošajiem nevajadzētu maksāt par objekta apskati, kamēr cilvēkiem no citām zemēm, "pienāktos piemest kādu šiliņu". Šobrīd ieeja Stonhendžā maksā 14,50 mārciņas, kas, spriežot pēc inflācijas datiem, ir mazāk nekā viens šiliņš.