Redakcijas sadaļu atbalsta

28. marts vēsturē: Pasaulē atzīmē lamantīnu dienu

Diena vēsturē

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.03.28

Lai arī lamantīni, sarunvalodā dēvēti arī par manatijiem (angliski manatee) latvieša acīm ir grūti un reti sastopami, tie ir unikāli dzīvnieki. Nereti visai neprecīzi dēvēti arī par jūras govīm, tie ir ziloņu radinieki. Kad pirmais eiropietis - Kristofers Kolumbs pirmo reizi ieraudzīja šos dzīvniekus, viņš pirmajā brīdī domāja, ka redz nāras.

Jādomā gan, ka Kolumbam bijusi pavisam savādāka izpratne par to, kā izskatās nāra, jo lamantīna ķermenis vidēji ir 3 - 3,5 metrus garš un šis zīdītajs sver aptuveni 550 kilogramus (līdz pat 1800 kg). Jāsaka, visai branga nāra sanāk... Lamantīni ir veģetārieši un ganās ūdenī, ēdot jūraszāles. Daļu dienas lamantīns pavada vienkārši gulšņājot zem ūdens. Lamantīnam ik pa 3 - 5 minūtēm ir jāuzpeld, lai ieelpotu skābekli, bet guļot tas var neelpot līdz pat 20 minutēm. Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degunu ārā no ūdens, kas rada visai komisku skatu. Dienā dzīvnieks apēd aptuveni 10% no sava svara - respektīvi, ja lamantīns sver 1800 kilogramus, viņš dienā apēdīs 180 kilogramus jūraszāļu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Midsummer in Sigulda

Performance "Skroderdienas Silmačos", fire ritual and evening ball in nature

Siguldas novada TIC

Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos un tie nespēj izdzīvot vēsākā ūdenī - lamantīni iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15 °C. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas. Tāpat lamantīni atrodami Āfrikas vidienes piekrastē un Dienvidamerikā. Kamēr Amazones lamantīni apdzīvo Amazones baseinu un nekad to nepamet, Āfrikas lamantīni uzturas gan Āfrikas rietumpiekrastes seklajos jūras līčos ekvatora tuvumā, gan dažādajās pieguļošajās iekšzemes upēs.

Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi dzīvnieki. Lamantīns peld ar ātrumu 5—8 km/h, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/h. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus. Lamantīni savā starpā sazinās ar balsi, īpaši mātītes ar saviem mazuļiem, kā arī riesta laikā, lai pievērstu pretējā dzimuma uzmanību. Lai komunicēti tie izmanto arī smaržu un pieskārienus. Tomēr tos var uzskatīt par vientuļniekiem. Ir novērots, ka lamantīnu saziņa salīdzinoši ar citiem dzīvniekiem ir komplicēta, tie līdzīgi delfīniem un airkājiem spēj veikt dažādus uzdevumus, un tiem ir laba atmiņa.

Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia