3. aprīlis vēsturē: Harijs Trūmens paraksta slaveno Māršala plānu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.03

1947. gada 3.aprīlī ASV prezidents Harijs Trūmens parakstīja Māršala plānu jeb oficiāli - Eiropas atgūšanās programmu (European Recovery Program, ERP) – dokumentu, kas mūsdienās ne tikai ir iekļauts ekonomikas mācību grāmatās un bieži pieminēts medijos, bet kam pateicoties Eiropas rietumu daļai izdevās ātrāk un veiksmīgāk atgūties no Otrajā pasaules kara postošajām sekām un kļūt par to plaukstošo pasaules daļu, kurp mums visiem patīk doties.

Māršala plāns bija ASV izstrādāts plāns vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Šo plānu ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals, kura vārdā tas arī ir nosaukts. Atjaunošanas plāns attīstījās pēc 1947. gada 12. jūlijā notikušās sanāksmes, kurā piedalījās arī Eiropas valstu pārstāvji. Plāna darbības laiks bija četri gadi. Šajā laikā 17 Eiropas valstīm, kuras bija apvienojušās Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā (OEEC), kopā tika piešķirti 13 miljardi ASV dolāru, kas, pielīdzinot mūsdienu naudas vērtībai, būtu aptuveni 120 miljardi dolāru. Plāna īstenotāji uzskatīja, ka vislielākais atbalsts jāsniedz industriāli nozīmīgākajām valstīm, jo to attīstība veicinās arī vispārēju Eiropas uzplaukumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

ESTA vīza uz ASV

Bezmaksas konsultācijas, zvaniet 28454547

AL SVETS

Tādēļ vislielāko atbalstu saņēma Apvienotā karaliste – 3,3 miljardus, Francija – 2,3 miljardus, un toreizējā Vācijas Federatīvā republika – 1,45 miljardus. Atbalsts netika piedāvāts vienīgi Spānijai, kura kara laikā oficiāli bija neitrāla, bet ar noslieci simpatizēt Hitlera Vācijai.

Māršala plāns paredzēja sniegt tādu pašu palīdzību arī Padomju Savienībai un tās sabiedrotajiem, bet PSRS, nevēloties pieļaut rietumu pasaules ekonomisko un politisko ietekmi, no palīdzības atteicās, un aizliedza plānā piedalīties arī visām savā ietekmē esošajām austrumu bloka valstīm. PSRS spiediena rezultātā no plāna atteicās arī Somija.

Plāna panākumi bija iespaidīgi – kad tas noslēdzās, katra valsts, kurai tika piešķirti līdzekļi, izņemot Vāciju, bija atguvusi tādu pašu ekonomisko līmeni, kāds bija pirms kara. Šo četru gadu laikā (1948.-1952.) ražošanas kopapjoms Rietumeiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība - 35%, lauksaimniecība - 10%), uzlabojās rietumvalstu attiecības, bet negatīvi Māršala plāns ietekmēja ASV attiecības ar Padomju Savienību, kas uztvēra šo palīdzību kā ASV centienus pārvērst Rietumeiropu par savu ietekmes zonu un baidījās, ka šāds plāns veicinātu Austrumeiropas demokratizēšanos. Nākamajās divās desmitgadēs daudzos Rietumeiropas reģionos bija novērojams bezprecedenta labklājības līmeņa pieaugums. Māršala plāns tāpat bija arī viens no Eiropas valstu savstarpējās integrācijas galvenajiem cēloņiem. Tā rezultātā tika likvidētas dažādas tirdzniecības barjeras, kā arī izveidotas institūcijas, kuras koordinēja ekonomisko darbību kontinentālā līmenī.