5. decembris vēsturē: Roalds Amundsens pirmais sasniedz Dienvidpolu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.12.05

Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens bija norvēģu polārpētnieks, kurš dzimis 1872. gada 16. jūlijā Borgā. Kuģu būvētavas īpašnieka un kapteiņa ģimenē Roalds bija ceturtais dēls un māte, vēlēdamās dēlu nevirzīt pa jūrniecības ceļu, lika tam kļūt par ārstu.

Pēc 3 gadu studijām Kristiānijas Universitātes Medicīnas fakultātē, viņš nolēma iet savu ceļu un sekoja lolotajiem sapņiem - jau no 15 gadu vecuma viņš sapņoja kļūt par ceļotāju. Jūrnieku romantiskās dzīves vilināts, Roalds sāka strādāt par matrozi, bet vēlāk - par stūrmani uz dažādiem kuģiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atklāj Bauskas novada apslēptās pērles

Iepazīsti Mežotnes pili, Bruknu un Svitenes muižu – trīs vēsturiskas vietas Bauskas novadā, kur arhitektūra, vēsture un īpaša noskaņa aicina atklāt ko jaunu.

Visit.bauska.lv

Viņš kļuva par vienu no kaislīgākajiem un neatlaidīgākajiem Arktikas pētniekiem. Angļu polārpētnieka Džona Frenklina ceļojumu aprakstu iespaidots, Roalds vēlējās turpināt un realizēt Frenklina iesākto Arktikas izpēti. 1897. gadā viņš bija komandā, kurā pirmo reizi kāds apceļoja Arktiku ziemā. Vēlāk sekoja vēlme doties paša veidotā ekspedīcijā – Ziemeļu magnētiskā pola noteikšanā, tādēļ viņš devās uz Vāciju un tur ieguva izglītību ģeogrāfiskajā observatorijā.

Laikā no 1903. līdz 1906. gadam Roalds kļuva par pirmo, kas šķērsoja Ziemeļrietumu jūras ceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu.

1909. gadā Amundsens gatavojās sasniegt Ziemeļpolu. Tomēr viņu apsteidza amerikānis Roberts Pīrijs. Uzreiz pēc tam Amundsens nolēma doties uz dienvidpolu, taču, baidoties no konkurentiem, ka atkal varētu ciest neveiksmi, savus plānus turēja slepenībā. Tajā pašā laikā sasniegt Dienvidpolu mēģināja arī angļu polārpētnieks Roberts Skots. Cenšoties viņu apsteigt Roalds, kuram bija liela polāro ceļojumu pieredze, savu maršrutu izplānoja par 100 kilometriem īsāku, nekā Skota ekspedīcijai. Transportam viņš izmantoja suņu pajūgus.

Viņš sasniedza galamērķi 5. decembrī, apsteidzot Skotu par 35 dienām. Viņš bija arī pirmais cilvēks, kas sasniedza abus zemes ģeogrāfiskos polus — gan Dienvidpolu, gan Ziemeļpolu.