5. marts vēsturē: Anglijas karalis dāsni atalgo jaunu zemju atklājējus

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.03.05

1496. gads bija laiks, kad tikko bija atklāta Amerika - to pirms 4 gadiem bija izdarījis Kristofers Kolumbs. Šajā periodā Eiropas valstis saprata, ka līdz ar jaunatklātām teritorijām nāk līdzi milzīgi ieguvumi - nereti bagātības, slava un arī atpazīstamība. Šie visi bija iemesli kāpēc 1496. gada sākumā - 5.martā tā brīža Anglijas karalis Henrijs VII paziņoja, ka gatavs maksāt komisiju par jaunu zemju atklāšanu.

Šo komisiju viņš piedāvāja Džonam Kabotam - itālim, kas šajā laikā dzīvoja Anglijā. Kabots, uzzinājis par Kolumba panākumiem, jau ilgāku laiku bija "pierunājis pilnas ausis" Anglijas karalim, lai tas atļauj veikt braucienus pēc Indijas garšvielām arī viņam. Viņš pārliecināja Henriju VII, ka Indija ir tuvāk Anglijai nekā Spānijai, jo abas atrodas ziemeļos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tornī gleznu izstāde “Gaismas frekvences”

No 23. aprīļa līdz 26. maijam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma gleznu izstāde “Gaismas frekvences”.

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

Pēc kāda laika Henrijs VII arī piekrita, taču apsolīja Kabotam maksāt tikai tad, ja tas patiešām atklās jaunas zemes. Tā nu Kabots devās savā jūras braucienā un 1497. gada 24. jūnijā žons Kabots kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu Kanādas teritorijā kopš vikingu laikiem, kad to, iespējams, sasniedza Leifs Eriksons.

Šādā veidā arī Kabots kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpis uz Amerikas kontinenta (Kolumbs līdz kontinentālajai daļai tika tikai savā 4. braucienā 1502. gadā).

Tomēr, tā kā atrastajās zemēs nebija garšvielas vai lielu bagātību, Kabota panākumus drīz aizmirsa, jo atgriežoties varēja stāstīt tikai par bagātīgiem zivju lomiem