2. aprīlis vēsturē: Dzimis itāļu ceļotājs Pjetro della Valle

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.02

1586. gada 2. aprīlī pasaulē nāca daudzpusīga un spoža personība Pjetro della Valle, kurš dzīves laikā kļuva par atzītu itāļu komponistu, muzikologu un ceļotāju, kas renesanses periodā iepazina tālo Āziju. Ceļotāja gars viņu aizveda uz Izraēlu, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku un Indiju.

Pjetro pasaulē nāca turīgā ģimenē, kuras augstais inteliģences līmenis zēnā jau bērnībā radīja zinātkāri par literatūru un valodām. Viņš raiti apguva latīņu un grieķu valodas, tādēļ spēja izprast klasisko mitoloģijas pasauli un Bībeles rakstus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nedēļas nogale Tukuma pusē

Tukuma TIC

Pusaudžu gados Pjetro piedzīvoja vienas no skaistākajām jūtām – mīlestību, kurai tomēr tika aplauzti spārni un aiz sirdssāpēm jauneklis sāka domāt par aiziešanu no dzīves. Tomēr īstajā laikā līdzās bija medicīnas profesors Mario Šipano, kurš mudināja Pjetro doties nezināmajā pasaulē un ceļot uz Austrumu valstīm. Tieši Mario bija uzticamā persona, kurai Pjetro sūtīja savas ceļojuma piezīmes.

Pirms došanās prom no Neapoles, Pietro saņēma atļauju, lai veiktu svētceļojumu uz Svēto zemi. 1614. gada 8. jūnijā viņš atstāja Venēciju ar laivu un sasniedza Konstantinopoli. Tur Pjetro uzturējās vairāk nekā gadu un apguva labas turku un arābu valodu zināšanas.

1615. gada 25. septembrī viņš devās uz Aleksandriju, bet pēc tās ceļi veda uz Kairu, Sinaja kalnu, bet tad - uz Svēto zemi Izraēlu. Tur Pjetro ieradās 1616. gada 8. martā, lai laikus piedalītos Jeruzalemes Lieldienu svinībās.

Pēc svētvietu apmeklēšanas, Pietro ceļoja no Damaskas uz Alepo. Tur viņu apbūris daiļās sīrietes Kristianas Sitti Maani Gioeridas portrets un viņš ka apmāts devās uz Bagdādi. Pēc mēneša Pjetro Kristianu apprecēja.

Tuvajos Austrumos viņš veicis vienu no pirmajiem mūsdienu ierakstiem par seno Babilonas atrašanās vietu, bet uz Eiropu atveda pāris jauninājumus – ķieģeļus.

Līdz 1624. gada novembrim Pjetro veica ceļu mājup caur Indiju, kur viņa galvenā mītne bija Surata un Goa. Indijā Pietro Della Valle pavadīja ilgu laiku pie Dienvidindijas karaļa Vekatappa Nayaka. Pjetro ceļojumu pārskati ir viens no nozīmīgākajiem šī reģiona vēstures avotiem.

1625. gada Maijā viņš devās pa tuksneša ceļu uz Alepo un iekāpa franču kuģī. Viņš sasniedza Kipru un visbeidzot - 1626. gada 28. martā - arī Romu. Tur viņš tika uzņemts ar daudziem pagodinājumiem ne tikai literārajās aprindās, bet arī no pāvesta Urbāna VIII puse, kurš viņu iecēla goda kārtā.

1665. gadā daļa no viņa Ceļojumu piezīmēm, kas bija saistītas ar Indiju un viņa atgriešanos, tika tulkoti angļu valodā. Tajos ir iekļautas ziņas par viņa diskusijām ar hinduistiem par to, kuri - ēģiptieši vai indieši - pirmie nāca klajā ar reinkarnācijas jēdzienu un daudzas citas aizraujošas lietas, kas mūsdienās spēlē lielu lomu senajās tradīcijās.

Interesanti arī vārds "dīvāns" saistīts ar ceļotaju Pjetro della Valle - 1625. gadā viņš zāles centrā esošo nošķirto solu, uz kura sēdēja turīgāki apmeklētāji, jokojot nosauca par Divanto. Vārds ļoti iepatikās iedzīvotājiem un tie to iznesuši līdz pat mūsdienām.