Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23
12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Dievišķās nejaušības” būs skatāma 7. novembrī Ventspils teātra namā "Jūras vārti".
Ventspils TIC
Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.
Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.
Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.
Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.
Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".


“Sventes muiža” ir mājīga, pagājušā gadsimtā celta muiža, kurā iekārtota 4-zvaigžņu viesnīca.
TAKA
Atklāj pasakaino Kambodžu ar tās noslēpumainajiem Angkora tempļiem un džungļu valdzinājumu, tad ļaujies mierpilnai atpūtai Vjetnamas paradīzē – Fukuokas salā
EUR 2098 | Latvia Tours - Berga bazārs
Dodies uz Bali, Taizemi, Šrilanku, Zanzibāru, Dominikānu vai Maurīciju un izbaudi sauli, jūru un eksotikas burvību!
EUR 1399 | Latvia Tours - Jēkabpils

Silene Resort & SPA ir četrzvaigžņu kūrorts, kas atrodas 30 km attālumā no Daugavpils, gleznainā Sila ezera krastā.
TAKA

Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Steidzieties sagādāt ceļojumus visam gadam! - Poipulāri galamērķi ar izlidošanu līdz 30.09.2026. // Akcijas vietu skaits ierobežots
EUR 59 | SKY24.LV

XX gs. sākumā pie Medumu ezera Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis iekārtoja Medumu parku.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Garās Ziemassvētku brīvdienas ir piemērotas ceļošanai uz Ungaŗiju, ekskursijas, termālie baseini, SPA, degustācijas..
EUR 392 | Nikos Travel

Muzeja pastāvīgā ekspozīcija ir veltīta pirmajiem tautas atmodas darbinieku, brāļu Skrindu dzīvei un darbam.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Pirmais pasaules karš ir atstājis ilgi nedzīstošas rētas ne tikai cilvēku likteņos un sirdīs, bet arī lielā tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijā.
TAKA
 (600 x 400 pikseļi).png)
Kopa “Vilkači” ir atpazīstama ar savu unikālo spēju apvienot seno karavīru garu, latviešu tautas mantojumu un spēcīgu muzikālo izpildījumu.
Līvānu TIC

7. un 8. novembrī Liepājas koncertzāles desmitgades svinību kulminācijā uz skatuves vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu.
Liepājas reģiona TIB