Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23
12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

24. janvārī plkst. 17.00 Ventspils koncertzālē “Latvija” tiks pasniegta trešā Kormūzikas balva.
Ventspils TIC
Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.
Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.
Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.
Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.
Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".


Muzeja pastāvīgā ekspozīcija ir veltīta pirmajiem tautas atmodas darbinieku, brāļu Skrindu dzīvei un darbam.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ultrasonogrāfija vēderam ir viena no visplašāk izmantotajām diagnostikas metodēm mūsdienu medicīnā.
Republikas laukuma klīnika

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Sezona tuvojas noslēgumam! Pēdējās vietas - lieliskas cenas. Atpūtas piedāvājumi
EUR 655 | Estravel Latvia - A/S Estravel Group filiāle

Pēdējā brīža piedāvājumi, agrās rezervēšanas akcijas un plaša maršrutu daudzveidība. Konsultanta atbalsts.
EUR 299 | CRUISEcentre

Traķu pilsēta kopš sendienām ir slavena ar harmonisku dažādu nacionālo un reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu.
Trakai TIC

VASARA 2026 // MALJORKA - atpūtas un ballīšu MEKA // cenu piemēri MAIJAM
EUR 829 | Estravel Latvia - A/S Estravel Group filiāle

Latvijas vīnogu tēvs – Pauls Sukatnieks – meistars, kas spēja pakļaut vīnogu, dienvidu saules mīluli.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Aicinām doties ziemas pārgājienā, lai kopā izbaudītu visdažādākos ceļus, ziemas dabas skaistumu, mieru un sirsnīgas sarunas, kas silda pat aukstā dienā!
EUR 10.00 | Krāslavas TIC

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Šogad aprit 35 gadi kopš 1991. gada barikādēm. Aicinām piedalīties barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītajos pasākumos Aizkraukles novadā.
Aizkraukles novada TIC

Ziemīgs pārgājiens pa meža takām un purva apkaimi. Draudzīgs temps ģimenēm un kopīga piedzīvojuma sajūta. 11 km maršruts.
Madonas TIC

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Lugas galvenais varonis Bernārs ir pārliecināts, ka spēj uzsākt mīlas dēku ar trim burvīgajām stjuartēm no trim pasaules lielākajām aviokompānijām…
Līvānu TIC