Nepalaid garām vasaras saulgriežu tradīcijas un ticējumus

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23

12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.

15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.

Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.

Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.

Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.

Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".



Avots: Baltictravelnews.com/ligatne.lv


celojumubode - 3967
Naujenes novadpētniecības muzejs

Naujenes novadpētniecības muzejs

Muzeja ekspozīcijās un izstādēs ir atspoguļota novada daba, vēsture un etnogrāfija.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Japāna! Cena sākot no 1539 eur!

Japāna! Cena sākot no 1539 eur!

EUR 1539 | Itaka Latvia

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Seno amatu darbnīca “Klēts”

Seno amatu darbnīca “Klēts”

Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē. Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija un daudzfunkcionāla telpa.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pili Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Mūsdienās ir saglabājušās pils drupas.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vaboles muižas parks

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.).

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Grieķija - Halkidiki! Cena no 379 eur!

Grieķija - Halkidiki! Cena no 379 eur!

EUR 379 | Itaka Latvia

Ziemas preču izpārdošana

Ziemas preču izpārdošana

Klāt ir ne tikai ziema, bet arī gada izdevīgākā iepirkšanās. Outlet ciemata veikalos ziemas preču izpārdošana ar atlaidēm līdz pat -70%.

ViaJurmala

Tabores muiža

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Apvienotie Arābu Emitrāti

Apvienotie Arābu Emitrāti

Sezona tuvojas noslēgumam! Pēdējās vietas - lieliskas cenas. Atpūtas piedāvājumi

EUR 655 | Estravel Latvia - A/S Estravel Group filiāle

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Skaistākās ārijas par Kleopatru

Skaistākās ārijas par Kleopatru

24. janvārī Šveices operzvaigzne Regula Mīlemane Liepājas koncertzālē izpildīs skaistākās ārijas par Kleopatru

Liepājas reģiona TIB

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Slutišķu sādža

Slutišķu sādža

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Latvijas skolu Ziemas festivāls 2026!

Latvijas skolu Ziemas festivāls 2026!

Ziemas festivāls ir viens no lielākajiem kompleksajiem ziemas sporta veidu pasākumiem Latvijā, festivāla programmā iekļauti 13 sporta veidi.

Madonas TIC

Subates senlietu krātuve-muzejs

Subates senlietu krātuve-muzejs

Krātuve piedāvā aplūkot informāciju un senlietas, kas ir savāktas Subates pilsētas un Prodes pagasta teritorijā, iepazīties ar Subates pilsētas attīstību.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vaboles muižas apbūve

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv -