Nepalaid garām vasaras saulgriežu tradīcijas un ticējumus

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23

12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.

15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.

Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.

Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.

Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.

Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".



Avots: Baltictravelnews.com/ligatne.lv


celojumubode - 3967
Atpūtas parks “Stalkers”

Atpūtas parks “Stalkers”

Labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Slutišķu sādža

Slutišķu sādža

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Baudi ziemas priekus Augšdaugavas novadā!

Baudi ziemas priekus Augšdaugavas novadā!

Kamēr ziema mūs priecē ar skaistu sniegu, aicinām ikvienu aktīvi pavadīt neaizmirstamus ziemas brīžus Augšdaugavas novadā!

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

 Raiņa māja Berķenelē

Raiņa māja Berķenelē

Berķeneles pusmuižā ir pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Tenerife - skolas brīvlaikā. 07.-14.03.

Tenerife - skolas brīvlaikā. 07.-14.03.

Vietu skaits ierobežots! Rezervējiet laikus un pavadiet lieliskas ģimenes brīvdienas Kanāriju salās!

EUR 1155 | Estravel Latvia - A/S Estravel Group filiāle

Kruīzu ceļojumu meklētājs

Kruīzu ceļojumu meklētājs

Pēdējā brīža piedāvājumi, agrās rezervēšanas akcijas un plaša maršrutu daudzveidība. Konsultanta atbalsts.

EUR 299 | CRUISEcentre

Lielbornes muiža un parks

Lielbornes muiža un parks

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Neirologs Rīgā Republikas laukuma klīnikā

Neirologs Rīgā Republikas laukuma klīnikā

Neirologs Rīgā - diagnostika un ārstēšana galvassāpju, reiboņu un nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Piesakies neirologa konsultācijai!

Republikas laukuma klīnika

Pārgājiens no sirds!

Pārgājiens no sirds!

Aicinām Tevi pievienoties 10 km labdarības pārgājienā, 25.janvārī, kurā ikviens solis kļūst par atbalstu labam mērķim!

EUR 10.00 | Krāslavas TIC

Līksnas muižas ēkas vieta

Līksnas muižas ēkas vieta

Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Kalkūnes muižas pils

Kalkūnes muižas pils

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ziemas aktivitātes Krāsavas novadā

Ziemas aktivitātes Krāsavas novadā

Vai meklē vietu, kur pavadīt ziemas dienas aktīvi un jautri? Krāslavas novads piedāvā plašas iespējas baudīt ziemas priekus gan ģimenēm, gan draugiem!

Krāslavas TIC

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ziemas piedāvājumi

Ziemas piedāvājumi

Izbaudi ekskluzīvus ziemas piedāvājumus un saņem atlaides automašīnu nomai. Rezervē līdz 21. janvārim un saņem atlaides auto nomai līdz pat 30. jūnijam!

Europcar

Izrāde Boeing, Boeing!

Izrāde Boeing, Boeing!

Lugas galvenais varonis Bernārs ir pārliecināts, ka spēj uzsākt mīlas dēku ar trim burvīgajām stjuartēm no trim pasaules lielākajām aviokompānijām…

Līvānu TIC

Vaboles muižas parks

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.).

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Tabores muiža

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv -