Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23
12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.
Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.
Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.
Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.
Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".


JuRita Mini Zoo piedāvā apskatīt tādus dzīvniekus: alpakas, lamas, ķenguri, dambrieži, punduraitas, pundurkazas, poniji, ēzeļi, zirgi, truši un citi dzīvnieki.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Lai nodrošinātu drošu grūtniecības norisi un sagatavotos dzemdībām, būtiska ir profesionāla grūtnieču aprūpe.
Republikas laukuma klīnika

Kalnu slēpošanas bāze EGĻUKALNS atrodas Latvijā visaugstākajā Augšzemes augstienē.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Līdz pat 31. decembrim Ventspilī ir iespēja doties mūzikas un gaismu pilnā 20 minūšu piedzīvojumā pa svētku rotā tērpto pilsētu.
Ventspils TIC

Traķu pilsēta kopš sendienām ir slavena ar harmonisku dažādu nacionālo un reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu.
Trakai TIC

Aicinām pavadīt gada gaišāko un brīnumaināko laiku, apmeklējot Augšdaugavas novada Ziemassvētku un Jaungada pasākumus!
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Līdz pat 31. decembrim Ventspilī iespējams doties mūzikas un gaismu pilnā 20 minūšu piedzīvojumā pa svētku rotā tērpto pilsētu ar Ziemassvētku vilcieniņu.
Ventspils TIC

Šogad Ventspils aicina doties īpašā svētku piedzīvojumā. Lai neviens svētku brīnums nepaliktu nepamanīts, ir izveidots Ziemassvētku ceļvedis.
Ventspils TIC

Lidojums no Rīgas, transfēri un 7 naktis viesnīcā ar izvēlēto ēdināšanas programmu
EUR 869 | Estravel Latvia

Silenes Dabas SPA piedāvā izjust dabas harmonijas un enerģijas pilnas SPA procedūras, jo dabas SPA rituālos tiek izmantotas Silenes dabas parka dabas veltes.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

"KABATA" ir vieta, kur vietējie mākslinieki un dizaineri rada unikālus šedevrus, piedāvājot autentiskus produktus ar vēstījumu + KUUP kafija un meistarklases.
Rēzeknes pilsētas TIC

Viesu māja “Pie vecā kalēja” piedāvā svinību telpas, banketu rīkošanu, nakšņošanas iespējas, pirti, dīki, piknika vietu, bērnu rotaļu laukumu u.c.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

"Republikas laukuma klīnika" piedāvā ģimenes ārsta pakalpojumus un profilaktiskas veselības pārbaudes.
Republikas laukuma klīnika