Nepalaid garām vasaras saulgriežu tradīcijas un ticējumus

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23

12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.

15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.

Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.

Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.

Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.

Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".



Avots: Baltictravelnews.com/ligatne.lv


celojumubode - 3954
Jēzus Sirds Romas katedrāle Rēzeknē

Jēzus Sirds Romas katedrāle Rēzeknē

Krāšņā Jēzus Sirds katedrāle ar vēsturisku koka baznīcu, grezniem altāriem un vitrāžām.

Rēzeknes pilsētas TIC

Atpūtas komplekss “Beļmonti”

Atpūtas komplekss “Beļmonti”

Atpūtas komplekss “Beļmonti” piedāvā naktsmītnes 3 viesu mājās (kopā 20 guļvietas), pirti, ugunskura vietas u.c.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vaboles muižas apbūve

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Aktuālās izstādes Liepājā

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Viesu māja “Kalnu pūpoli”

Viesu māja “Kalnu pūpoli”

Atpūtas māja “Kalnu pūpoli” atrodas pie Šenheidas ezera. Piedāvā nakšņošanu, svinību un semināru telpas, pirti, atpūtas iespējas u.c.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Sienu gleznojumi Liepājā

Sienu gleznojumi Liepājā

Dodies Liepājas ielās un atklāj lielformāta mākslas darbus, kas grezno Liepājas ēku fasādes, gan pilsētas centrā, gan Karostas fortos!

Liepājas reģiona TIB

Augšdaugavas novada objektu darba laiks

Augšdaugavas novada objektu darba laiks

Plānojot apmeklēt Augšdaugavas novadu Ziemassvētkos un gadu mijā, iepazīsties ar tūrisma un atpūtas objektu darba laiku.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Barbadosa! Cena sākot no 1909 eur!

Barbadosa! Cena sākot no 1909 eur!

Itaka Latvia

DABAS SPA, Silene Resort&SPA****

DABAS SPA, Silene Resort&SPA****

Silenes Dabas SPA piedāvā izjust dabas harmonijas un enerģijas pilnas SPA procedūras, jo dabas SPA rituālos tiek izmantotas Silenes dabas parka dabas veltes.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Uzdāvini sev Ziemassvētku brīnumu

Uzdāvini sev Ziemassvētku brīnumu

Līdz pat 31. decembrim Ventspilī ir iespēja doties mūzikas un gaismu pilnā 20 minūšu piedzīvojumā pa svētku rotā tērpto pilsētu.

Ventspils TIC

Ceļojumi, kuri ir piemēroti ikvienam!

Ceļojumi, kuri ir piemēroti ikvienam!

Tūrisma firma «Lattur» nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus ar tūrisma organizēšanu un ir uzticams partneris starptautiskajā tūrisma biznesā.

LATTUR

Ventspils iemirdzas Ziemassvētkos

Ventspils iemirdzas Ziemassvētkos

Šogad Ventspils aicina doties īpašā svētku piedzīvojumā. Lai neviens svētku brīnums nepaliktu nepamanīts, ir izveidots Ziemassvētku ceļvedis.

Ventspils TIC

Paula Sukatnieka mājas “Apsītes”

Paula Sukatnieka mājas “Apsītes”

Latvijas vīnogu tēvs – Pauls Sukatnieks – meistars, kas spēja pakļaut vīnogu, dienvidu saules mīluli.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Seišelu salas! Cena sākot no 1519 eur!

Seišelu salas! Cena sākot no 1519 eur!

EUR 1519 | Itaka Latvia

SUV ilgtermiņa noma un abonēšana!

SUV ilgtermiņa noma un abonēšana!

Izvēlies SUV no SIXT+ un baudi brīvību katrā kilometrā! 🚙 Ilgtermiņa noma bez rūpēm - abonē jau šodien!

SIXT Latvija

Kā nepalaist garām izdevīgu piedāvājumu?

Kā nepalaist garām izdevīgu piedāvājumu?

Pēdējā brīža piedāvājumi un karstākās ceļojumu atlaides! Dažādi ceļojumu pakalpojumi.

EUR 249 | Estravel Latvia

Viesu māja “Pumpuri”

Viesu māja “Pumpuri”

Viesu māja “Pumpuri” piedāvā naktsmītnes 6 cilvēkiem (3 istabas). Viesiem ir pieejama burbuļvanna, bezmaksas Wi-Fi, sauna, dārzs.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv -