Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23
12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.
Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.
Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.
Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.
Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.
Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".
27.septembrī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centra rudens koncertsezonu atklās Liepājas Simfoniskais orķestris.
EUR 30 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde
Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” atklās 25. jubilejas sezonu ar īpašu programmu “ZĪDA CEĻŠ”.
Siguldas novada TIC
aviobiļetes, 3 naktis Bangkokā, 1 nakts Kvai upes piedzīvojumā, 4 naktis Pataijā, 5 naktis Kočangas salā, brokastis, norādītās papildu ēdienreizes, ekskursijas
EUR 2400 | Estravel Latvia
Dabas parks atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. Tas dibināts 1977. gadā kā kompleksais dabas liegums.
TAKA
Viena ceļojuma laikā kombinējiet atpūtu 2 no šiem galamērķiem: Bangkoka, Pataija, Kočamga// Kopējais ceļojuma ilgums: 12 naktis viesnīcā // papildu pakalpojumi
EUR 1485 | Estravel Latvia
Rezervējot Jaunā gada upju kruīzu līdz 30.09. un baudiet vairāk! // 7 + 2 naktis Deluxe klases kruīzā - neaizmirstamiem svētkiem
EUR 2220 | Estravel Latvia
“Silene” – dabas parks, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā pie Baltkrievijas robežas, Silenes mežu masīva DR daļā.
TAKA
Pludmales atpūta Tunisijā ar koncepciju “viss iekļauts”
EUR 902 | Atlantic Travel
Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā Augšzemē.
TAKA
21. septembrī, 16:00 kultūrtelpā AKUSTIKA viesosies aktieris Mārtiņš Vilsons un pianiste Agnese Egliņa, aizvedot atmiņu ceļojumā Emīla Dārziņa mūzikā.
EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde
Aizputē notiks multimediāls dzejas performanču cikls
Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs
Garšu un notikumu telpa Burzma-ēdienu halle Rīgā ar terasi. Brokastis, pusdienu piedāvājums, kafija, dzērieni, vakariņas baudīšanai restorānā.
Burzma
Via Jurmala Outlet Village tevi gaida ar stilīgiem rudens atradumiem!
ViaJurmala
Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Akmens garums ir 10,5 m, platums – 10,4 m, bet augstums – 3,50 m.
TAKA