Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.23
12. gadsimtā, kad vācu krustneši nonāca Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts orģijas un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet tad nosprieda, ka arī kristīgajā dzīvē derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.
15. gadsimta beigās, vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem, pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Tā kā tolaik Livonijā svinami bija tikai 3 baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki, - bet daudzo darbu dēļ vasarā zemniekiem tikt uz baznīcu nebija laika pat svētdienās, Livonijas bīskapi landtāgā iesniedza aicinājumu muižniekiem piešķirt brīvdienas zemniekiem Debesskāpšanas svētkos (40 dienas pēc Lieldienām), Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos (15.08.), lai dotu iespēju arī zemniekiem apmeklēt baznīcu. Muižnieki tās piešķīra, tostarp arī jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.
.png)
Jau 24. maijā no plkst. 13.00-17.00 Staburaga pagasta Vīgantes parkā norisināsies Sēlijas tūrisma sezonas atklāšanas pasākums un Vasarsvētku svinības.
Aizkraukles novada TIC
Īsti svinamais laiks ir 21. (vai 22. jūnijs) - kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts – visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks, tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli vai vismaz jāvārtās rasā.
Jāņuguni jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī pazīstami ticējumi par to, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.
Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai "saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā", tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks to vienotu kopā.
Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālēm ir dubultdziedinošs spēks. Vislabāk 21.jūniju (Ziedu vai Zāļu dienu) pavadīt klusi, meditatīvi, pie dabas, neko neēst, bet dzert zāļu tēju, iet pirtī, lai fiziski un garīgi attīrītos.
Kā dziesmā teikts, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Tāpēc īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitām, viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.
Lai notvertu Vasaras saulgriežu sajūtu, izbaudi Tautas deju ansambļa Līgo deju "Iedzirkstīties".

23. maijā Kultūrtelpa "Akustika" ielūdz uz pianista Andreja Osokina jaunāko koncertprogrammu.
EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Azerbaidžāna - no debesskrāpjiem līdz dubļu vulkāniem // ar lidojumu no Rīgas // ar grupas vadītāju
EUR 930 | Estravel Latvia

Viesu māja ir domāta atpūtai vai dažādiem pasākumiem. Atrodas 17 km no Daugavpils.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Kempings “Daugavas lokos” atrodas tieši starp Daugavpili un Krāslavu – Slutišku sādžā. Tas atrodas vienkāršā, bet brīnumskaistā vietā.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

23. un 24. maijā Liepāja aicina uz tradicionālajiem Līvas ciema svētkiem, Līvas tirgu un II Jauniešu Deju svētkiem
Liepājas reģiona TIB

Melnkalnes pludmales // 7 naktis izvēlētajā kūrortā, aviobiļetes, transfēri, izvēlētā ēdināšana //
EUR 429 | Estravel Latvia

23. un 24. maijā Liepājā norisināsies XXII “Līvas ciema svētki” – lielākais nemateriālā kultūras mantojuma notikums Kurzemē.
Liepājas reģiona TIB

Vidusjūras kruīzs no Romas / 3 naktis uz kuģa MSC Divina // Maršruts: Roma – Dženova – Taragona
EUR 275 | CRUISEcentre

Atklājiet eksotisko Šrilanku - Indijas okeāna pērli ar zeltainām pludmalēm, tropisko dabu, UNESCO pasaules mantojuma vietām un bagātīgu kultūru.
AL SVETS

23. maijā “Rēzeknis Bryuvers” sola Muzeju nakti ar alu, kebabiem, DJ un pārsteigumiem
Rēzeknes pilsētas TIC

Viesu mājā tiek piedāvāta banketu zāle dažādām svinībām līdz 90 personām. Vasaras sezonā var izmitināt līdz 50 personām.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Lidojums no Rīgas, transfēri un 7 naktis 5* viesnīcā, VISS IEKĻAUTS ēdināšana / cena spēkā 2 pieaugušajiem un 2 bērniem ceļojot kopā // Cena norādīta 1 personai
EUR 711 | Estravel Latvia