3. oktobris vēsturē: Vācijā svin Vienības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.10.03

Vācijas atkalapvienošanās, kas notika 1990. gada 3. oktobrī ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai. Kopš 1990.gada šo dienu - 3.oktobri Vācijā atzīmē kā Vienības dienu un šogad aprit 30 gadi kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Apvienošanas līgumu 1990. gada 3.oktobrī parakstīja 6 valstis: Rietumvācija, Austrumvācija, kā arī PSRS, Apvienotā Karaliste, ASV un Francija. Iesaistīts bija arī Eiropas Parlaments, kuram iepriekš bija uzdots izvērtēt abu Vācijas daļu apvienošanās sekas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atpūta ziemas kūrortā Himos, Somijā

Agrā rezervēšana / 4 nakšu atpūta / aktivitātes // Vietu skaits ierobežots

EUR 310 | Estravel Latvia

Tomēr sadalīta divās daļās Vācija bija valstī notiekošās karadarbības dēļ - rietumu sektori, kurus kontrolēja Francija, Apvienotā Karaliste un Savienotās Valstis, tika apvienoti 1949. gada 23. maijā, lai izveidotu Vācijas Federatīvo Republiku, taču 1949. gada 7. oktobrī Padomju kontrolētā zona kļuva par Vācijas Demokrātisko Republiku. Tikai neoficiāli šīs abas atsevišķās valstis tika sauktas attiecīgi par Rietumvāciju un Austrumvāciju - sadalīta bija pat valsts galvaspilsēta Berlīne, kuras abas daļas nodēvēja tāpat kā valsts daļas - Rietumberlīnē un Austrumberlīnē. Arī Berlīne tika sadalīta Rietumberlīnē un Austrumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta Bonna. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku, lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs status quo.

Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar tirgus ekonomiku, izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadu sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme. 1955. gadā Rietumvācija iestājās NATO, kā arī 1958. gadā bija Eiropas Ekonomikas Kopienas dibinātājvalsts. Tajā pašā laikā Austrumvācija bija Austrumu bloka valsts zem PSRS politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara nepiederēja tautai. Vietējo varu nodrošināja slepenpolicija Stasi un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Savukārt iedzīvotāji vispārēji bija apmierināti ar zemajām preču cenām, kas bija visā valstī. Lai gan Austrumvācijas propaganda tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas draudi iebrukumam, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ. Berlīnes mūris, kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par Aukstā kara simbolu.

1989. gada 2. maijā Ungārija sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes negaidīti atvieglināja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem doties tieši uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja "Alianse Vācijai", kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, 1990. gada 12. septembrī, tika noslēgts Divi (Austrumvācija un Rietumvācija) plus četri līgums, kurā tika iekļauts, ka četras okupācijas (Apvienotā Karaliste, ASV un Francija) varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva suverenitāti. Vācijas atkalapvienošanās pilnībā tika pabeigta 1990. gada 3. oktobrī, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes.