27. novembris vēsturē: Dzimis iedvesmojošais vācu ceļotājs Georgs Forsters

Georgs jaunībā kopā ar tēvu piedalījās vairākās zinātniskās ekspedīcijās, tajā skaitā Džeimsa Kuka otrajā ceļojumā apkārt pasaulei, pēc kura sarakstīja grāmatu "Ceļojums apkārt pasaulei" (A Voyage Round the World, izdota 1777. gada 17. martā) un tiek uzskatīts par vienu no zinātniskās ceļojumu literatūras pamatlicējiem.Georgs Forsters dzimis nelielā ciematiņā netālu no Dancigas kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs bija viens no agrīnās ornitoloģijas pamatlicējiem, dabaszinātnieks un garīdznieks Johans Reinholds Forsters.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jūrtakas pārgājiens: Apšuciems - Engure

Pārgājiens no Apšuciema līdz Engurei – 14 kilometru garā maršrutā, kas ved gar plašiem liedagiem, priežu mežiem un piekrastes ciematiem!

Tukuma TIC

1765. gadā Krievijas cariene Katrīna II deva Johanam Forsteram atļauju ceļojumam uz Pievolgu, lai izpētītu situāciju turienes vāciešu kolonijā un tolaik desmit gadus vecais Georgs devās tēvam līdzi. Georga ne tikai iemācījās krievu valodu, bet arī guva pamatiemaņas zinātniskos pētījumos un kartogrāfijā. Pēc ceļojuma Forsteri pārcēlās uz Angliju, kur tolaik 13 gadus vecais Georgs publicēja savu Mihaila Lomonosova "Krievijas īsās vēstures" (Краткий Российский летописец) tulkojumu, kas tika labi uzņemts zinātnes aprindās.

1772. gadā Johans Forsters kļuva par Karaliskās biedrības locekli un tika uzaicināts Džeimsa Kuka otrajā pasaules apkuģošanas ekspedīcijā, kurā līdzi paņēma arī dēlu Georgu, kam tika piešķirts rasētāja amats. Johana Forstera uzdevums bija sastādīt un publicēt ceļojuma zinātnisko atskaiti.

Ceļojuma triju gadu laikā tika apmeklētas Jaunzēlande, Tonga, Jaunkaledonija, Taiti, Marķīza salas un Lieldienu sala. Ekspedīcija sasniedza līdz tam vistālāk dienvidos esošo ģeogrāfisko platumu, gandrīz sasniedzot Antarktīdu.

Tēva uzraudzībā Georgs Forsters apguva dienvidjūru zooloģiju un botāniku, galvenokārt zīmējot dzīvniekus un augus tēva zinātniskajai atskaitei. Georga paša interese aptvēra salīdzinošo ģeogrāfiju un etnogrāfiju; viņš ātri apguva Polinēzijas salu valodas. Georga Forstera dienvidjūru salu iedzīvotāju apraksti tiek augstu vērtēti līdz pat mūsdienām, jo tie lielākoties ir brīvi no rietumnieciskajiem un kristīgajiem aizspriedumiem.

Pēc ekspedīcijas atgriešanās Anglijā Georgs Forsters 1777. gadā publicēja grāmatu "Ceļojums apkārt pasaulei ar Viņas Majestātes brigu Resolution kapteiņa Džeimsa Kuka vadībā" (A Voyage round the World in His Britannic Majesty's Sloop Resolution, Commanded by Capt. James Cook, during the Years, 1772, 3, 4, and 5). Grāmata iznāca sešus mēnešus pirms oficiālās ekspedīcijas atskaites, kuras iznākšanu aizkavēja strīdi un intrigas Karaliskajā biedrībā starp Johanu Forsteru un biedrības ierēdņiem.

Georga Forstera grāmata guva labus panākumus, bet tās autortulkojums vācu valodā kļuva par vienu no tā laika nozīmīgākajām vācu literatūrā un atnesa jaunajam autoram negaidītu slavu. Grāmata iedvesmojusi daudzus tā un vēlāko laiku topošos etnogrāfus, tai skaitā Aleksandru fon Humboltu.

Georga Forstera vārdā nosaukta austrumvācu polārstacija Georgforstere Širmahera oāzē Antarktīdā.