29. oktobris vēsturē: Proklamēta Turcijas Republika

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.10.29

1923. gada 29. oktobrī Mustafa Kemans Ataturks paziņoja, ka no šī brīža Turcija turpmāk ir neatkarīga. Zīmīgi, ka tajā pat dienā viņš kļuva arī par vēsturē pirmo Turcijas prezidentu.

Turcija faktiski bija republika jau kopš 1920. gada, kad tika izveidota Turcijas Lielā Nacionālā asambleja, taču oficiālu statusu republika ieguva vien pēc trim gadiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SPA un aktīvā atpūta

Ieskaties Ventspils Ūdens atrakciju un SPA kompleksa piedāvājumā - atpūta un izklaide visai ģimenei! Darba laiks: trešdien–svētdien 12.00–21.00.

VisitVentspils.com

Pats Mustafa Kemals Ataturks vēl joprojām ir tautas varonis, jo tieši viņa vadībā valsts sāka attīstīties un modernizēties. Par to liecina kaut vai tas, ka teju uz katras automašīnas ir uzlīme ar Ataturka portretu.

Mustafa Kemals Ataturks piedzima tālajā 1881. gadā atvaļināta turku militārista ģimenē, arī pats viņš vēlāk bija militārists, piedaloties arī Pirmajā pasaules karā.

1920. gadā pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts Sevras līgums, kuram turku nacionālisti gan nepiekrita. Tika pasludināta Turcijas republika, un tā ir mūsdienu valsts robežās. Ataturks parādīja šajā laikā sevi gan kā lielisku militāro stratēģi, gan kā politisko līderi.

Kļūstot par pirmo valsts prezidentu, viņš veica vairākas radikālas reformas, kas veicināja valsts attīstību. Tieši Ataturka vadībā Turcijā tika ieviests latīņu alfabēts, ieviestas starptautiskas mērvienības un laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra. Tāpat sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.

Kemala Ataturka Mauzolejs valsts galvaspilsētā Ankārā ir turku nacionālā svētnīca.

Pēdējos gados Turcija strauji attīstījusi savu ekonomiku, īpašu vērību veltot ārvalstu investīcijām un kopuzņēmumu veidošanai. Turcija arī dinamiski nostiprinājusi savas starptautiskās pozīcijas. Turcija ir NATO dalībvalsts, tās bruņotie spēki— vieni no lielākajiem NATO valstu vidū. Turcija intensīvi cenšas tuvināties arī Eiropas Savienībai, cerot kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti. Taču šajā ceļā Turcijai ir daudz šķēršļu.

Svarīgākā informācija par Turciju:

• Galvaspilsēta: Ankara

• Svētki un brīvdienas: 1. janvāris (Jaungads), 23. aprīlis (Neatkarības diena un Bērnu diena), 1. maijs, 19. maijs (Ataturka piemiņas diena), 30. augusts (Uzvaras diena), 29. oktobris (Republikas diena), reliģisko svētku dienas.

• Nacionālās īpatnības: musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti. Turki ir godīgi, laipni, galanti un pieklājīgi. Taču sarunu nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību. Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā.

• Ģeogrāfija: Turcijas Republikas teritorija aizņem aptuveni 780 576 kvadrātkilometrus. Ziemeļos to apskalo Melnā jūra, dienvidos – Vidusjūra, bet rietumos – Egejas un Marmora jūra. Eiropā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju rietumos, Gruziju un Armēniju Aizkaukāzā. Austrumos Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, Tigras un Eifratas baseinā – ar Sīriju. Ģeogrāfiski Turcijai piederošā Vidusjūras piekraste iedalās divos reģionos. Rietumu piekraste ar daudzajiem līcīšiem un pussaliņām līdz pat Marmarisai tiek pieskaitīta Egejas jūrai. Dienvidu piekraste sākas tikai no Antālijas. Ar savām smilšu pludmalēm šī piekraste izpelnījusies apzīmējumu "Turcijas Rivjēra". Aiz pludmalēm, iekšzemē stiepjas auglīgi līdzenumi – senā Pamfīlija. No austrumu puses tā robežojas ar seno Kilikiju, kas atrodas uz zemesraga starp Alāniju un Anamūru, no pārējās pasaules atdalīta ar stāvajām Tauru kalnu klintīm, kas paceļas tieši no jūras. Turcijas piekrastēs var atrast visu veidu pludmales, sākot no neaptverami plašām smilšu pludmalēm līdz nelieliem akmeņainiem līcīšiem.

• Klimats: Vidusjūras subtropu. Karstas vasaras (ar gaisa temperatūru +23-33°C) un siltas ziemas (+13-15°C). Vislabāk uz Turciju braukt pavasarī un rudenī – no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim.

• Iedzīvotāji: apmēram 79 miljoni; pārsvarā turki, ap 10 milj. kurdu, 1 milj. arābu, daži desmiti tūkstošu grieķu, armēņu un Spānijas ebreju.

• Valoda: Turku. Pilsētās un tūrisma centros var sazināties arī angļu, vācu, franču un krievu valodā.

• Reliģiskā piederība: Iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi sunnīti. Lielākoties turki ir reliģiozi, un daudzas sadzīves sfēras atrodas islāma likumu iespaidā.

  Vairāk informācijas: https://goturkiye.com