Klāt Pirmā Advente – gaidīšanas un cerību laiks

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.11.30

Advente jeb advents ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums un tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, kuras tiek pakāpeniski iedegtas gaidīšanas nedēļas svētdienās. Adventes laika liturģiskā krāsa ir violeta vai zila.

Vārds "advents" nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē "atnākšana". Latviešu valodnieks Jānis Endzelīns piedāvājis adventes laiku dēvēt vīriešu dzimtē, proti, par adventu, bet katru tās svētdienu sieviešu dzimtē — par adventi. Tomēr mūsdienās galvenokārt ieteiktā pamatforma ir advente.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzikāla sāga “Tīrs Vinils” pie Imanta

Ciemošanās, sarunas un mūzikas klausīšanās brīvā dabā.

Madonas TIC

Adventes laiks tiek saistīts ar gavēni, mieru un pārdomām. Sagaidot pirmo adventi, tiek pīts adventes vainags un tajā tiek dedzinātas četras sveces - pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētot laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.

Baznīcā Adventa laikā dominē violetā krāsa, kurai jāliecina gan par gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes. Violetā krāsa dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altāra segās, kas, nozīmējot augstāko prieka izpausmi. Ziemassvētkos tā tiek nomainīta pret balto krāsu.

Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem.

Lai ikvienā iemājo miers un izdodas just skaidrību savās domās un darbos!