Iepazīsti interesantākos faktus par tūroperatora «Tez Tour» jauno galamērķi vasarā – Korfu salu

Teztour.lv | 2021.12.12

Vasaras sezonā 2022 tūroperators TEZ TOUR no 21. maija līdz 15. oktobrim ikkatru sestdienu (reizi nedēļā) piedāvās čarterceļojumus uz krāšņo Grieķijas salu – Korfu. Šie čarterceļojumi par jaunu virzienu saucami tikai nosacīti, jo tieši TEZ TOUR – nu jau itin tālajā 2008. gadā – atklāja šo virzienu Latvijas tūrisma tirgum. Tad ar pirmo speciālo čarterreisu, lai iepazītos ar Korfu, salu apmeklēja vairāk nekā 100 tūrisma aģentūru pārstāvji un žurnālisti, kas savā ziņā bija šī virziena “celmlauži”.

Laiku krustcelēs

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ziemassvētku darbnīcas Daugavas muzejā

Salaspils novada TIC

Salas vēsture līdzinās milzīgai izraibinātai gleznai, kuras sižets ticis papildināts ar katras nākamās kultūras atstātajiem otas triepieniem un krāsām. Viduslaikos vietējiem iedzīvotājiem, lai pasargātu sevi no biežajiem laupītāju uzbrukumiem, bija jāpatveras augstā kalnā. Pie tā virsotnes tad arī izveidojās neliela apmetne, kuru iesauca par Corifo, jo virsotne grieķu valodas izrunā skan: koryfí. Laika gaitā apmetne izauga un tā radās Korfu pilsēta, bet eiropieši tā sāka dēvēt arī visu salu.

Dzirdot vārdu Korfu, iztēle uzbur ziedošu paradīzes stūrīti smaragda zilas jūras vidū – tā ir ieslīgusi olīvkoku stādījumu un citrusaugļu dārzu zaļojošajās ainavās. Smilšu un akmeņu pludmales, daudzie līči un grotas, kalnu klintis un nogāzes, šķiet, iemūžina vēstures notikumu austo košo paklāju, kas apvīts ar romantiskām leģendām, seniem nostāstiem un kādreizējo impēriju varenības liecībām. Salā savdabīgi sasaucas Itālijas un Grieķijas, Francijas un Anglijas ietekmes, kas izpaužas visupirms jau Venēcijas periodā izveidotajos laukumos, angļiem raksturīgos mezonīnos un franču tipa arkādēs, kas vērojamas salas galvaspilsētā.

Vārds Kerkīra (Kérkyra) – salas grieķiskais nosaukums – salas vēsturiskajai bildei piešķir mītisku dziļumu un spēcīgu mistisku auru, kas saistīta ar jūras dieva Poseidona mīļoto nimfu Kerkīru un Homēra eposa mīklu, Venēcijas kvartālu un bizantiešu baznīcu noslēpumiem, Mīlētāju kanāla maģiju un Austrumiem raksturīgo šauro ieliņu šarmu. Un svēto aizbildņu noslēpumu.

Vārds kronis, šķiet, vēstures radītajā gleznā saliek noslēdzošos akcentus, padara to majestātisku un piešķir izsmalcinātību. Ar Korfu salu ir saistītas nozīmīgas pasaules vēstures liecības un tām piekrītošā varonība, cēlsirdība un augstsirdība. Korfu salu skārusi slavenu kronētu personu godība, tā apveltīta ar seno cilvēku viedo garu un pieredzi, ir leģendu un mītu apvīta. To skārusi dievišķa svētība un ne velti Korfu ir gods būt par maģiskās Septiņu salu zemes kroni.

Vēsture, meistarīgi žonglēdama ar šo Jonijas jūras pērli, kad nodeva to no vienām rokām otrās un tā tālāk, izpildīja virtuozus akrobātiskus trikus. Un salas iekarotāji to iemīlēja un sāka godāt, dāsni apveltot ar arhitektūras ziņā karaliskām būvēm un ieviešot salā sava laikmeta progresīvākos sasniegumus – valsts pārvaldē, medicīnā, lauksaimniecībā, ekonomikā, rakstniecībā un mūzikā, tādējādi uz gadsimtiem iemūžinot savas klātbūtnes pēdas šajā tik daudzu iekārotajā sauszemes stūrītī.

Svēto aizbildniecība

Korfu salā atrodas vairāk nekā 800 klosteri un baznīcas, un īpašu uzmanību ir pelnījusi salas vecākā – svēto Jāsona un Sosipatera baznīca (Agion Iasonos kai Sosipatrou). Tā celta 10. gadsimtā no akmens un marmora, kas daļēji iegūts no antīkās Paleopoles pilsētas drupām. Baznīca atrodas salas galvaspilsētas priekšpilsētā, netālu no Garitsa Bay piekrastes, un tiek uzskatīta par vienu no pirmajām baznīcām ar krusta formas pamatiem un pusapaļu kupolu centrā.

Sarkofāgi ar svēto Jāsona un Sosipatera pīšļiem atrodas pie ieejas baznīcā – katrs savā masīvo koka durvju pusē. Līdz mūsdienām ir labi saglabājušās 11. un 14. gadsimta marmora kolonnas, kā arī tā laika fresku fragmenti. Savukārt šīs baznīcas īpašā aura, kā vēsta kāda hronika, ir palīdzējusi pēdējā Bizantijas imperatora Konstantīna XI brāļa sievai Katerīnai rast mieru un patvērumu pēc tam, kad turki bija ieņēmuši Konstantinopoli.

Mūžīgās vasaras svētki

Ziedošā sala ar savas dabas un kultūras krāšņajiem apskāvieniem vienmēr ir vilinājusi un vilina daudzus jo daudzus mūžīgās vasaras cienītājus, kuru vēlēšanos doties uz šo brīnišķīgo zemi stiprina arī tālu izslavētā vietējo iedzīvotāju visaptverošā viesmīlība. Salas iedzīvotājiem raksturīgs dzīvesprieks pārākajā pakāpē, viņi aizraujas ar dzeju, mūziku un svēti godā viesmīlības tradīcijas, kuras iedibinātas jau sensenos laikos.

Seno Korfu (Kerkīras) salas iedzīvotāju – faiāku – laimīgo un pārtikušo dzīvi savā eposā “Odiseja” aprakstījis Homērs. Tieši šajā salā pēc kuģa avārijas nokļuva stihijas nomocītais eposa varonis un cieši aizmiga, ieracies olīvkoku sausu lapu kaudzē. Tur Odiseju atrada Nausikaja, valdnieka Alkinoja meita, iedeva drēbes, pabaroja un aizveda uz pilsētu, kas pārsteidza varoni ar savu daili un valdnieka pils bagātībām. Par savu grieķisko nosaukumu salai ir jāpateicas skaistajai nimfai Kerkīrai, kura ar savu skaistumu apbūra jūras dievu Poseidonu. Un Poseidons nolaupīja Kerkīru un aizgādāja viņu uz smaragda mežģīņu paklāja milzīga viļņa vidū, un no šīs mīlestības jau tolaik plaukstošajā salā Kerkīrai piedzima dēls – Faiāks – pirmais no salas senajiem iedzīvotājiem faiākiem.

Salas ziemeļu un austrumu daļas ir elitāras, ļoti rosīgas tūrisma zonas ar daudzām brīnišķīgām viesnīcām pludmales atpūtai. Par vienu no labākajām tiek uzskatīta Glifadas (Glyfada) pludmale. Bet ja sveraties par labu nošķirtākai un privātākai saskarsmei ar dabu, tad pareizāk doties uz ļoti tīrajām Agios Spiridon, Avlaki, Kerasia vai Barbati pludmalēm, kur var gan relaksēties restorānos un bāros, gan pievērsties dažādiem ūdenssporta veidiem – burāšanai ar jahtu vai vindsērfinga dēli, braukšanai ar ūdensmotocikliem, kanoe laivām, katamarāniem un ūdensslēpēm.

Daivinga cienītājiem vislabāk doties uz Korfu salas rietumu piekrasti, tur ir ko skatīt – tie ir gan rifi, gan skaistas zemūdens alas, gan jūras dzīļu iemītnieki  – murēnas, omāri, barakudas. Daudzās rietumkrasta pludmalēs ir daivinga klubi un skolas, kurās notiek apmācības.

Ģimenes atpūtas mīļotājiem šī sala vienkārši ir vispiemērotākā. Tieši šeit atrodas “Aqualand” – viens no Eiropas lielākajiem ūdensatrakciju parkiem ar daudzām mākslīgām upēm un ūdensslīdkalniņiem. Tajā pēc patikas var izdraiskoties ūdenī, relaksēties, pasēžot kafejnīcā, vai vienkārši izbaudīt saules vannas pie skaisti iekārtotas ūdenstilpnes.  

Vakara izklaides piedāvā daudzie naktsklubi, diskotēkas un restorāni, savukārt piedalīšanās grieķu tautiski stilizētā priekšnesumā ar dejām un dziesmām nebūs vienaldzīga itin nevienam.

Savukārt rīta cēlieni ir tas laiks, kad mūžīgās vasaras svētki vilina izbaudīt īpašu piedzīvojumu romantiku, kas pilna spilgtu iespaidu un košu krāsu. Zemūdens pasaules krāšņums un daudzveidība – rifi, alas, grotas un dresēti kotiki – pavēstīs par leģendu un seno mītu pasauli, kad kuterī ar caurredzamu dibenu dosieties kruīzā uz Odiseja dzimteni – Itaku vai arī Paksu – jūras dieva Poseidona mājvietu. Pamīšus varēsiet skatīt dažādas un apbrīnojami skaistas zemūdens ainavas.

Dižu personu atstātās pēdas

Korfu ir dzimusi Aleksija – Grieķijas un Dānijas princese (1965), kā arī Filips – Edinburgas hercogs, viņš arī Grieķijas un Dānijas princis (1921- 2021). Leģenda vēsta, ka svētā Filomena, kura dzimusi Korfu, arī bijusi grieķu princese.

Korfu ir dzimis franciski rakstošais šveiciešu rakstnieks Alberts Koens (1895-1981; slavenākais romāns – “Saimnieka mīļākā”) un Jannis Kapodistriss (Ioannis Antonios Kapodistrias), neatkarīgās Grieķijas valsts pirmais vadītājs.

Rakstnieks un avantūrists Džakomo Kazanova Korfu salā atradās, kad bija Venēcijas Republikas armijas virsnieks. “Brīvības koks” – to Korfu galvaspilsētas galvenajā laukumā iestādīja Napoleona karavīri, jo arī Napoleonu Bonapartu brīnišķīgā sala savulaik bija apbūrusi. Izcilais itāļu komponists Antonio Vivaldi 1716. gadā pēc Venēcijas Republikas aicinājuma sarakstīja oratoriju Juditha Triumphans, kas godināja 1716. gada varonīgās uzvaras dienas pār turkiem.

Austrijas imperatore – Bavārijas hercogiene Elizabete (kultūrvēsturē zināma arī kā Sisī) uzcēla Ahilleja pili (Achilleion) kā vasaras rezidenci, bet Vācijas imperators Vilhelms II iegādājās to pēc Sisī nāves. Slavenie angļi Džeralds un Lorenss Dareli vairākus gadus nodzīvoja Korfu, un Lorenss vairāku citu grāmatu starpā sarakstīja arī A Prosperous Place: A Guide to the Landscape and Manners of Kerkyra (Laimīgā zeme: ceļvedis Kerkīras dabas ainavās un savveidībā).