Melnkalne - kur slēpjas tās šarms, kas neizbēgami savaldzina katru tās viesi

Novatours.lv | 2022.08.20

Vidusjūras baseina pērle Melnkalne ir viena no senākajām Eiropas valstīm, kas lepojas ar brīnumainu dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem, bagātīgu vēstures mantojumu un viesmīlību. Tā tiek dēvēta par kalnu ieskautu dabas un vēstures dārgumu. Ilgi tā ir mitusi, ceļotāju nemanīta, taču pēdējos gados tā gūst arvien lielāku popularitāti. Un ne velti. Tie, kas tur viesojušies, iemīl to acumirklī un vēsta par to tālāk. Tūroperators un ceļošanas eksperts “Novatours” dalās interesantos faktos par Melnkalni.  

Valsts

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mālpils strawberry festival

Honoring the Latvian summer cult berry - strawberries in Mālpils. Various musical programs and attractions

Siguldas novada TIC

Melnkalne ir viena no vecākajām un vienlaikus arī viena no jaunākajām Eiropas valstīm. Tā savu neatkarību no Serbijas ieguva 2006. gadā, ar kuru šobrīd tā robežojas ziemeļu daļā. Savukārt dienvidaustrumos robežojas ar Kosovu un Albāniju, dienvidos no Itālijas to atdala Adrijas jūra un rietumos tā robežojas ar Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu.

Melnkalne savu nosaukumu iemantojusi pateicoties tumšajiem kalnu mežiem, kas to bagātīgi klāj un kas ir valsts lepnums. Nosaukums jau datēts 15. gadsimtā.

Daba

Melnkalnes daba ir iespaidīga un bagāta – tā ir kalnu un mežu valsts. Tajā izveidoti pieci nacionālie parki, bet visapmeklētākais atrodas pie lielākā valsts Skadaras ezera. Adrijas jūras apskalotajā piekrastē, kuras garums ir 294 km, ir ierīkotas 117 lieliskas pludmales. Garākā no tām atrodas Ulcinjas kūrortā, un tās garums sasniedz 13 km. Tālāk no jūras paceļas Dināru kalniene. Augstākā virsotne ir Zla Kolata, kas atrodas uz robežas starp Melnkalni un Albāniju, un tās augstums sasniedz 2534 metrus.

Melnkalne glabā Eiropā dziļāko un otru dziļāko kanjons pasaulē. Taras kanjons vijas cauri Durmitoru nacionālajam parkam, tas ir 82 kilometrus garš un dziļākajā vietā ir 1300 metrus dziļš. Tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Iespējams, izcilākais veids, kā to iepazīt, ir doties izbraucienā pa gaisa trošu ceļu, kas ir Eiropā garākais šāda veida izklaides elements.

Viesojoties Melnkalnē, noteikti ir jāieplāno Skadaras ezera nacionālā parka apmeklējums. Vairāk nekā divas trešdaļas no lielākā ezera Balkānos – Skadaras, atrodas Melnkalnē, bet otra daļa – Albānijas teritorijā. Ezers ir kļuvis par lielāko purva putnu mājvietu, jo tur mīt vairāk nekā 250 putnu sugu, tā ūdeņos mīt 50 zivju sugas, bet ezera apkārtnē sastopami dažādi dzīvnieki – lapsas, vilki, zebiekstes, ūdri un citi zīdītāji. Šī ir lieliska vieta pārgājienu mīļotājiem. Šeit ir ierīkotas aptuveni 10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz vēsturiskajiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem baseiniem, viensētām un medus saimniecībām. Ierīkoti ir arī velosipēdistu celiņi un trases kalnu velosipēdiem

Dzīves attieksme

Var šķist, ka melnklanieši ir nedaudz slinki, jo bieži redzami atpūšamies, taču tā īsti nav patiesība. Melnkalnieši ir strādīga tauta, bet no viņiem var mācīties vieglo dzīves uztveri, it īpaši attiecībā uz darbu - pirmā prioritāte ir personīgā labsajūta, viss pārējais var pagaidīt. “Mēs piedzimām noguruši, mūsu dzīve ir atpūtai”, “Atpūties dienas laikā, lai naktī vari gulēt” vai “No atpūtas neviens nav nomiris” - šiem līdzīgus teicienus Melnkalnē var dzirdēt ik uz soļa.

Melnkalne ir valsts, kur ikvienam ir laiks, un visi to labprāt izmanto. Šeit īsa pēcpusdienas kafijas pauze nemanāmi var pāraugt par vakariņām vai vakarīgu alus baudīšanu. Šeit grūti dzirdēt teicienu “piedod, man nav laika”.

Viesmīlība un ēdiens

Melnkalnē patiesa, sirsnīga un nesamākslota viesmīlība mijas ar dāsnumu. Tie visi ir sastopami ik uz soļa, bet visdāsnāk jūtami, viesojoties kādā ģimenē, saimniecībā, ģimenei piederošā veikaliņā vai ēstuvē. Līdzīgi kā ciemojoties pie vecmāmiņas, šeit nebeidz rimties ēdienu gardumi un tā vien šķiet, ka populārākais teiciens ir “vēl mazliet” - vēl mazliet kāda garduma, vēl mazliet pašu darinātas rakijas. Katrs viesis tiek sagaidīts, kā ilgi, ilgi gaidīts, un attiecīgi arī tiek godināts.

Valsts virtuvi ir ietekmējusi Balkānu reģiona kultūra, taču tajā ir arī virkne oriģinālu gardumu. Nobaudīšanas vērti ir kacamak – mīksti un sātīgi plāceņi, ko pasniedz ar sieru un skābpienu, kūpinātu šķiņķi vai pienā vārīto Melnkalnes jēra gaļu. Valsts lutina ar daudz dažādiem zivju, jūras velšu, sātīgu jēra gaļas un cūkgaļas ēdieniem, plašu siera izvēli. Valstī populārs ir vietējais vīns, alus un, protams, visā reģionā izplatītā rakija.

Labākais laiks ceļošanai

Lai iepazītu valsti, ceļotu un daudz kustētos, vislabāk ir turp doties maijā, jūnijā un septembrī vai oktobrī, kad ir daudz saules un gaisa temperatūra pārsniedz 20 grādus.

Visvairāk atpūtnieku valsti apmeklē jūlijā un augustā, populārākajā atvaļinājumu laikā. Šajā laikā valstī ir sauss laiks, temperatūra dienā sasniedz 30 grādus un vairāk, tāpēc laika apstākļi ir perfekti piemēroti atpūtai pludmalē pie Adrijas jūras. Bet pastaigas pa takām un pilsētu izpēte šajā laikā ir ieteicama tikai rītos vai vakarpusē, kad karstums norimst. Ziemā daudzas piekrastes kafejnīcas tiek slēgtas, taču tad slēpošanas mīļotājus sagaida kalni. Melnkalnē saule spīd gandrīz 240 dienas gadā. Apstākļi, lai peldētos jūrā, ir labvēlīgi vidēji 180 dienas gadā. Vidējā ūdens temperatūra vasarā ir vienāda ar gaisa temperatūru – sasniedz aptuveni 27 grādus.