«Cayenne» 20 gadi: trešā «Porsche» neparastais veiksmes stāsts

Jūlija Ločmele | 2022.08.09

Ferdinands Porše 1989. gadā paredzēja: “Ja mēs uzbūvēsim bezceļa automobili atbilstoši mūsu kvalitātes standartiem un ja tam būs “Porsche” ģerbonis, cilvēki to pirks.” Gadiem ejot, tas apstiprinājās - kopš 2002. gada “Cayenne” ir bijis svarīga "Porsche” globālo panākumu daļa, informēja uzņēmumā.

“Porsche” 20. gadsimta sākumā piemeklēja viena no būtiskākajām ekonomiskajām krīzēm uzņēmuma vēsturē – 1991./1992. finanšu gadā tas cieta zaudējumus un piegādāja vien 23 060 automobiļus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ēģipte skolēnu RUDENS brīvlaikā

Esiet tālredzīgi un gudri! iegādājieties ceļojumu skolenu RUDENS brīvlaikam jau tagad! Hurgada vai Šarm-el-Šeiha

EUR 685 | Estravel Latvia

Savu ceļu ārā no lejupslīdes "Porsche” sāka ar 1996. gadā tirgū laisto “Boxster”. Tomēr uzņēmuma vadība ātri vien saprata, ka leģendārais “911” un jaunais modelis vien nespēs sniegt drošu nākotni.

Tā dzima plāns par trešo “Porsche”. Pēc ASV tirdzniecības nodaļas ieteikuma uzņēmums lēma par labu bezceļa automobilim, nevis busiņam, kas arī bija izskatīts kā viens no variantiem.

Šo vērienīgo ieceri beigu beigās īstenoja kopprojektā ar “Volkswagen”. Par to oficiāli paziņoja 1998. gada jūnijā – “Porsche Cayenne” un “Volkswagen Touareg” bija paredzēta viena izveides platforma.

Neskatoties uz identisko konstrukciju, katrs ražotājs sākotnēji izmantoja savus dzinējus un izstrādāja savas šasijas. “Porsche” bija atbildīgs par kopīgās platformas izveidi, bet “Volkswagen” sniedza zināšanas attiecībā uz liela apjoma ražošanu.

1999. gadā “Porsche” nolēma ražot automobili savā mājas tirgū, nevis ārvalstīs, un uzbūvēja jaunu ražotni Leipcigā, ko oficiāli atklāja 2002. gada augustā. Tā “Volkswagen” līdzinieku “Touareg” ražoja ‘Volkswagen” rūpnīcā Bratislavā, Slovākijā. Tur veica arī “Cayenne” virsbūvju krāsošanu, bet nobeiguma montāža nodrošināja Saksijā.

Sporta un bezceļu automašīna ar komfortu tāliem braucieniem

Plašais tehniskais klāsts padara “Cayenne” par ģimenēm draudzīgu automobili, kas ir izturīga bezceļu un dinamiska sporta automašīna ar tipisku “Porsche” veiktspēju. Pateicoties šīm īpašībām, “Cayenne” pēdējos 20 gados sniedzis lielu ieguldījumu vieglo apvidus automobiļu (SUV) segmenta veidošanā.

Pirmo tā paaudzi izveidoja tik pārliecinoši, cik tas no “Porsche” bija gaidāms, – ar diviem V8 dzinēju variantiem. “Cayenne S” modelī jaunais 4,5 litru dzinējs attīstīja 250 kW (340 ZS) jaudu, bet “Cayenne Turbo” ar šādu pašu tilpumu spēja attīstīt vēl iespaidīgāku, 331 kW (450 ZS), jaudu.

Šo modeļu maksimālais ātrums bija attiecīgi 242 un 266 km/h. “Porsche” pirmais apvidus automobilis bija līdzvērtīgs konkurents citiem labi pazīstamiem “bezceļniekiem”.

Pirmās paaudzes “Cayenne” (“E1”) bija arī pirmais sporta auto ražotāja automobilis, ko aprīkoja ar jauno PASM. “Porsche” aktīvo piekares vadības sistēmu piedāvāja kopā ar pneimatisko balstiekārtu.

2006. gada sākumā “Porsche” optimizēja modeļa veiktspēju, ieviešot pirmo “Cayenne Turbo S”, kas pievērsa uzmanību ar savu 4,5 litru V8 biturbo dzinēju un 383 kW (521 ZS) jaudu. Tie tolaik bija pirmšķirīgi rādītāji.

Lai optimizētu svaru un veiktspēju, otrajā paaudzē (“E2”) zemo pārnesumu sadales kārbu aizstāja visu riteņu piedziņas sistēma ar aktīvi kontrolējamu daudzplākšņu sajūgu, ko izmanto arī šodien.

“Mērķis ar “E3” bija vēl vairāk paplašināt iespējas,” atskatoties uz trešās paaudzes “Cayenne” izstrādi, saka SUV produktu līnijas viceprezidents no 2013. gada līdz 2020. gadam Hanss-Jirgens Vēlers. Viņš norāda, ka galvenais bija padarīt to sportiskāku un uzlabot braukšanas komfortu, vienlaikus saglabājot bezceļa braukšanas iespējas.

“Īpaši šim mērķim izstrādāja trīs kameru pneimatisko balstiekārtu un aizmugurējās ass stūrēšanu. Jaunā alumīnija virsbūve samazināja svaru, padarot automobili vēl efektīvāku un izveicīgāku,” stāsta Vēlers.

Pēc trešās paaudzes “Cayenne” laišanas tirgū 2017. gadā “Porsche” atvadījās no dīzeļdzinējiem un koncentrējās uz “plug-in” hibrīda tehnoloģijas attīstīšanu.

Vēl viens svarīgs brīdis bija 2019. gada pavasarī, kad tirgū laida vēl sportiskāku modeli - “Cayenne Coupé” - ar ieslīpu jumta līniju, kas līdzinājās “911”.

Hibrīda pionieris: palielināta veiktspēja kā superauto

Braucot ar elektroenerģiju vien, trešās paaudzes “Cayenne” “plug-in” hibrīda modeļi spēj sasniegt maksimālo ātrumu 135 km/h un nobraukt līdz pat 44 kilometriem bez kaitīgajiem izmešiem. Standarta degvielas patēriņš atbilstoši WLTP ir 3,1 līdz 4,1 litrs uz 100 kilometriem atkarībā no konfigurācijas un riepām.

Jaudīgais “Cayenne” modelis ir “Turbo S E-Hybrid”. Tas ir pārdošanā kopš 2019. gada un spēj sasniegt 500 kW (680 ZS). Tā griezes moments ir 900 ņūtonmetri, kas pieejami gandrīz no nekustīga automobiļa stāvokļa, ļaujot lielajam SUV no 0 līdz 100 km/h ieskrieties 3,8 sekundēs.

Mūsdienu elektrificēto modeļu variantiem pamatus ielika jau 2007. gadā ar pirmās paaudzes “Cayenne” atjauninājumu. IAA izstādē prezentētajā “Cayenne S Hybrid” koncepta automobilī “Porsche”, pretēji daudziem citiem konkurentiem, izmantoja nevis hibrīdu ar jaudas sadali, bet paralēlu pilna apjoma hibrīda sistēmu.

Pilna apjoma hibrīda sistēma tirgū beidzot nonāca 2010. gadā ar otrās paaudzes “Cayenne”, kas bija “Porsche” pirmais sērijveida hibrīda automobilis. 333 ZS 3,0 litru V6 dzinējs ar turbokompresoru apvienojumā ar 34 kW (47 ZS) sinhrono elektrisko motoru radīja 279 kW (380 ZS) jaudu.

Tam pēc četriem gadiem sekoja pirmais “plug-in” hibrīds, ar kuru “Porsche” rādīja priekšzīmi “premium” SUV segmentā. Ar “Cayenne S E-Hybrid” tikai ar elektroenerģiju jau bija iespējams nobraukt vairāk nekā 30 kilometrus.

Niķeļa-metāla hibrīda akumulatoru aizstāja ar litija-jonu akumulatoru. Iekšdedzes dzinējs saglabājās nemainīgs, bet elektriskā motora jaudu palielināja līdz 95 ZS (70 kW), tā sniedzot kopējo jaudu 306 kW (416 ZS).

Superauto uz jebkāda seguma

“Cayenne” ir sportisks un daudzpusīgs automobilis, kas savas spējas demonstrējis dažādos apstākļos. Piemēram, 2006. gadā divas privātas rallija komandas ar “Porsche Cayenne S” automašīnām piedalījās Transsibīrijas rallijā, kur devās ceļā no Maskavas pāri Sibīrijai līdz Ulanbatorai Mongolijā, iegūstot pirmo un otro vietu.

“Porsche” iedvesmojās no šiem panākumiem un izstrādāja 26 “Cayenne S Transsyberia” automašīnas, kas pielāgotas garo distanču rallijiem. 2007. gadā tās Transsibīrijas rallijā ieņēma pirmās trīs vietas, bet labāko desmitniekā kopumā iekļuva septiņi “Porsche” automobiļi.

“Turbo GT”, kas pielāgots ātrai braukšanai un līkumu pieveikšanai, ir sportiskākais “Cayenne” saimes loceklis. Tā 471 kW (640 ZS) 4,0 litru biturbo V8 dzinējs nodrošina pirmšķirīgu braukšanas pieredzi. No 0 līdz 100 km/h automobilis paātrinās vien 3,3 sekundēs, un tā maksimālais ātrums ir 300 km/h. Šim auto ir vēl sportiskākas virsbūves līnijas un tajā ir tikai četras sēdvietas. Tas pieejams jau ar visām iespējamām šasijas sistēmām un šim modelim īpaši izstrādātām riepām.

No “Roadrunner” līdz mūsdienu ēras pirmajam GTS

Kad bija pienācis laiks paplašināt modeļa sērijas, pirmās paaudzes “Cayenne” izstrādātājiem jau bija padomā modeļa versija ar īpašu braukšanas veiktspēju.

Tagadējais "Cayanne” projekta vadītājs Olivers Lakua 1998. gadā bija “E1” koncepta inženieris, bet 2004. gadā viņam uzdeva izstrādāt “Cayenne”, kas būtu īpaši sportisks visās izpausmēs. Lakua apņēmās radīt īpaši vieglu automobili projektā “Roadrunner”.

Automašīnas priekša un aizmugure līdzinājās “Cayenne Turbo” modelim. Riteņu arkas katrā pusē bija par aptuveni 14 milimetriem platākas, padarot šo par vizuāli izteiksmīgāko modeli. Tas arī bija par 24 milimetriem zemāks nekā “Cayenne S”.

Pirmais “Cayenne GTS” tirgū nonāca 2007. gadā kā “E1” paaudzes modeļa atjauninājums. Tā 4,8 litru dzinēja 298 kW (405 ZS) jauda ļāva automobilim kļūt par jaudīgāko “Cayenne” ar atmosfērisko dzinēju.

Otrās paaudzes “GTS” jaudu palielināja līdz 309 kW (420 ZS), bet 2015. gada modelī efektivitātes nolūkiem “Porsche” atmosfērisko V8 dzinēju nomainīja V6 biturbo dzinējs. Neskatoties uz mazāku dzinēja tilpumu, tas nodrošināja par 15 kW (20 ZS) lielāku jaudu un mazāku degvielas patēriņu.

Pašreizējā “Cayenne GTS” modelī “Porsche” atkal paļaujas uz astoņām sadegšanas kamerām 338 kW (460 ZS) jaudīgā 4,0 litru V8 biturbo dzinēja formā. Iedvesmojoties no “Cayenne GTS” panākumiem, ikvienai “Porsche” modeļu sērijai tagad ir sportiskais “GTS” variants.

Jauni tirgi, jauni klienti: “Cayenne” paver durvis

Neilgi pēc vispasaules pirmizrādes Parīzes auto izstādē, 2002. gada septembrī, “Cayenne” kļuva par globālu panākumu un nekavējoties pārsniedza tirdzniecības prognozes. Sākotnēji paredzēja, ka katru gadu piegādās 25 000 automobiļu.

Pirmās paaudzes astoņos gados kopumā pārdeva 276 652 automobiļus jeb mazliet mazāk nekā 35 000 gadā. Tagad sasniegta jau miljonā “Cayenne” atzīme – tas no ražošanas līnijas noripoja 2020. gada vasarā. 2021. gadā klientiem tika piegādātas vairāk nekā 80 000 automašīnas.

“Kā stila ikona SUV segmentā, “Cayenne” palīdzējusi stiprināt mūsu zīmola pievilcību, jo sevišķi Ķīnā un Āzijas tirgos. Tas šobrīd ir viens no “Porsche” pieprasītākajiem modeļiem visā pasaulē, un esmu pārliecināts, ka tā popularitāte paliks spēcīga arī nākotnē,” saka “Porsche” par tirdzniecību un mārketingu atbildīgais valdes loceklis Detlevs von Platens.