Ebreju kalendārā iezīmē 5784. gadu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.09.18

Ebreju Jaunais gads Roš Hašana sākas saulrietā piektdien, 2023.gada 15. septembrī, un beidzas saulrietā svētdien, 17. septembrī.

Jaunais gads ar skaitli 5784 Izraēlai būs nozīmīgs ar faktu, ka valsts iedzīvotāju skaits pārsniegs 10 miljonu robežu, bet uz 2065.gadu iedzīvotāju skaits dubultosies. 2048.gadā iedzīvotāju skaits sasniegs 16 miljonus.
Ebreju 5783.gada beigās Izraēlā dzīvoja 9,795 miljoni iedzīvotāju, kur 7,181 miljoni (73%) bija ebreji, 2,065 miljoni (21%) arābi un 549 000 (5%) citas tautības. Ebreju vīriešu vidējais dzīves garums Izraēlā ir 80,7 gadi, bet sieviešu 84,8 gadi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Alūksnes TIC

Ebreju 5783.gadā Izraēlā piedzima 172 000 bērnu, kur ebreju zēnu vidū populārākais vārds bija Dāvids, Ariels un Lavis, bet meiteņu – Abigaila, Tamāra un Miriama.

Izraēlas vēstniecība par Roš Hašana raksta: «Roš Hašana ir ebreju Jaunais gads. Tā saknes meklējamas Bībelē (Lev. 23:23-25): ‘’jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.’’ Termins Roš Hašana – ‘’gada sākums’’ – ir saistīts ar reliģisko praksi, gluži tāpat kā svētku pamattēmas: nožēla, gatavošanās Tiesas Dienai un lūgšana par nākamo ražīgo gadu. Divas dienas ilgie svētki svinami tišreja mēneša 1. – 2. dienā, kas pēc gregoriāņu kalendāra parasti sakrīt ar septembri, turklāt tie, kā visi ebreju svētki un rituāli, sākas no iepriekšējās dienas saulrieta. Roš Hašana galvenās tradīcijas ir šofara pūšana sinagogas garā dievkalpojuma, kas orientējas uz svētku tēmām, vidusdaļā, kā arī ēdiena gatavošana mājās, sagaidot Jauno gadu. Lūgšanu liturģiju pastiprina nožēlas lūgšanas.Daudzējādā ziņā Izraēlā Jaunais gads sākas ar Roš Hašana. Valdības korespondencē, laikrakstos un lielākajā daļa TV pārraižu vispirms tiek parādīts ‘’ebreju datums’’. Cilvēki viens otru apsveic lielākoties pirms Roš Hašanas.»