Ko pārrunāt ar bērniem, lai brīvlaika aktivitātes nebeigtos ar traumām?

Arnita Beinaroviča | 2024.03.01

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, kad bērni pavadīs laiku dažādās aktivitātēs gan ārā, gan iekštelpās, ir vērts pārrunāt ar bērnu drošības noteikumus, lai brīvlaika aktivitātes nenovestu pie traumām.

Lai pavasara brīvlaiku bērni pavadītu aktīvi un aizraujoši, vecākiem ieteicams parūpēties par iespēju nodarboties ar dažādām vecumam un interesēm atbilstošām aktivitātēm – labvēlīgu laikapstākļu gadījumā var doties izbraucienos ar velosipēdu, skrejriteni vai citu braucamo, apmeklēt āra sporta laukumus vai skeitparkus. Savukārt tad, kad ārā laiks nav patīkams, var izmantot dažādas aktīvās atpūtas iespējas iekštelpās, piemēram, doties uz telpu skeitparku, batutu parku, baseinu, sporta zāli, izmēģināt bolderingu jeb kāpšanu pa klinšu sienām vai apmeklēt citas sporta nodarbības.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brīvdienu māja “Meža skuķi”

Ģimenei vai nelielai kompānijai iespēja baudīt dabas burvību, senas Latgales viensētas mieru un saimnieku viesmīlību.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Taču jāatceras – lai gan visas šīs aktivitātes nes bērniem daudz prieka un attīsta fiziskās dotības, tās var radīt arī traumas. Tāpēc apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia sadarbībā ar alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centru The Spot apkopojis ieteikumus, ko pārrunāt ar bērnu, lai brīvā laika aktivitātes tiktu veiktas drošā veidā:

    1. Atgādināt ceļu satiksmes noteikumus – par ielu šķērsošanu, drošu velo braukšanu, uzmanīšanos no automobiļiem un citus jautājumus. Te vecākiem noderēs CSDD izstrādātā vietne bērniem, kurā apkopoti svarīgākie noteikumi un pieejamas dažādas spēles, kas palīdzēs apgūt noteikumus jautrā veidā. Pat, ja bērns ir pietiekami liels, lai dotos izbraucienos ar velo vai skrejriteni patstāvīgi, sezonas sākumā nenāks par ļaunu kopīgi izbraukāt iecienītākos maršrutus un pārliecināties, vai kādā no vietām nav mainījusies satiksmes organizācija, sākti remontdarbi vai bijušas citas izmaiņas.

    2. Parūpēties par ekipējumu. The Spot vadītājs Einārs Lansmanis norāda, ka, braucot ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām vai citu braucamo, noteikti ir jāvelk ķivere, kas pasargās no bīstamākajām – galvas traumām. Savukārt ceļu un elkoņu sargi pasargās no nobrāzumiem un sasitumiem. Svarīgi ar bērniem pārrunāt, kāpēc ķivere un aizsargi ir nepieciešami, kā arī rādīt labu piemēru un ķiveri vilkt arī pašiem. Tāpat pirms sezonas sākšanas jāpārliecinās, vai braucamrīki ir labā kārtībā un nepieciešamības gadījumā jāveic apkope, kā arī ieteicams piemērīt ķiveri, lai pārliecinātos, ka tā nav kļuvusi par mazu un vai visi stiprinājumi darbojas.

    3. Atgādināt, kā rīkoties, ja noticis negadījums. Pastāstiet bērnam, kādos gadījumos jāzvana uz glābšanas dienestu, un palīdziet iegaumēt telefona numuru, kur zvanīt, ja noticis negadījums – 112. Tāpat bērnam jāzina, ka, zvanot uz glābšanas dienestu, būs jāpasaka trīs lietas – kur negadījums noticis, kas noticis un savs uzvārds. Ja bērnam nav līdzi telefona, tad jālūdz palīdzība citiem drošiem pieaugušajiem, piemēram, veikala pārdevējai, apsargam, policistam, ģimenēm ar bērniem.

    4. Iedrošināt bērnu vienmēr pastāstīt, ja atgadījies kas nelāgs, un neslēpt notikušo. To var panākt gan ar vārdiem, paskaidrojot, kāpēc ir svarīgi šādus gadījumus neslēpt, gan ar savu rīcību. Ja gadās situācija, kad bērns ir, piemēram, salauzis savu dārgo velosipēdu, savainojies vai nodarījis skādi kāda cita bērna braucamajam, svarīgi, lai vecāki ir saprotoši un atbalstoši, jo bērns, visticamāk, tāpat jau pārdzīvo par notikušo. Ja šādas situācijas radījušas zaudējumus, to visbiežāk var segt apdrošināšana, tāpēc tā vietā, lai rātu bērnu par slikto rīcību, labāk uzklausīt viņu, censties izprast viņa motivāciju un emocijas un izrunāt scenārijus, kā būtu bijis labāk rīkoties konkrētajā situācijā. Tas veicinās emocionālo drošību, savstarpējo uzticēšanos un problēmu risināšanas prasmes.