Valdības izpratnes trūkums nopietni kaitē valsts ekonomikai – viesmīlības nozare izmirst mūsu acu priekšā!

Raivo Mediņš | 2024.05.05

Ieilgusī krīze tūrisma un viesmīlības nozarē jau sen vairs nav tikai atsevišķu nozares dalībnieku problēma. Papildu jau iepriekš izskanējušam faktam, ka Latvija no Covid-19 pandēmijas atkopjas vissliktāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm , situācijas nopietnība, tai skaitā neskaitāmās tukšās telpas, nu jau ir redzama ikkatram. Latvijas Bāru asociācijas pārstāvji ir pārliecināti – kamēr valdība pārmaiņas tūrisma un viesmīlības nozarē neuzskatīs kā ieguldījumu, bet vien kā izdevumus, nozare turpinās grimt.  

2022. gadā ārvalstu tūristi Latvijai sniedza ieņēmumus vairāk nekā 1 miljarda apmērā , turklāt prognozes liecina, ka 2023. gada dati uzrādīs vēl lielāku summu. Šis ir viens no spēcīgiem faktiem, kas apliecina tūrisma nozares lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Tūrisms ir viena no galvenajām eksporta nozarēm, tāpēc ir būtiski, lai arī valstiskā līmenī tas par tādu tiktu uzskatīts. Ir skaidrs, ka nozari skāruši nenovēršami apstākļi – Covid-19, karš Ukrainā, – taču, kā atzīst Latvijas Bāru asociācija, sāpīgākā ir tieši ir valdības neizdarība un izpratnes trūkums, kas jau gadiem ilgi nelabvēlīgi ietekmē tūrisma nozares apstākļus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

#BEACTIVEDAY bezmaksas aktivitātes

No 21. līdz 26. septembrim LOC aicina uz #BEACTIVEDAY bezmaksas aktivitātēm.

Liepaja.travel

Neadekvāti liels nodokļu slogs

Viens no galvenajiem tūrisma un viesmīlības nozari nelabvēlīgi ietekmējošiem apstākļiem ir nodokļu slogs. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu PVN likme Latvijā ir otra augstākā starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt 2022. gadā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji valstij nomaksājuši nodokļus 202,6 miljonu eiro apmērā.  Šo un vēl citu apstākļu dēļ Latvijas Bāru asociācija aicina valdību pārskatīt nodokļu politiku un veikt izmaiņas, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem.

“Nodokļu slogs viesmīlības nozarē ir nepanesams. Mūsu nozarē ir ļoti liels darbaspēka īpatsvars, līdz ar to arī saistītie nodokļi ir lieli. Viss, ko mēs, uzņēmēji, vēlamies darīt, ir strādāt un attīstīties, taču katru mēnesi milzīga daļa no apgrozījuma jāsamaksā valstij. Tāpat arī pēdējo gadu laikā būtiski pieaugušas citas saistītās izmaksas – komunālie maksājumi, produkcijas iepirkumi, kopējās izmaksas palielina arī darbaspēka trūkums un inflācija. Valstī, visticamāk, nav nekādu pētījumu, pierādījumu, kā ar šādu nodokļu slogu iespējams strādāt,” stāsta “Latvijas 1.Rokkafejnīca” un “St.Black” īpašnieks Raivo Mediņš.

Kā uzsver “Rīgas Ķirsis” īpašnieks Oskars Ikstens: “Tukšās telpas Vecrīgas ielās ir skats, pie kā nedrīkstam pierast! Lielā daļā šo telpu reiz bija apmeklētāju pilni bāri, kafejnīcas un restorāni. Turklāt arī šobrīd liela daļa no vēl pastāvošiem nozares dalībniekiem ir lielos parādos, līdz ar to situācija ir ļoti drūma, un bez drastiskām pārmaiņām valsts līmenī gaismas tuneļa galā nav”.

Ieguldījumi tūrisma nozarē ir investīcijas nākotnē

Vēl viens svarīgs aspekts, kas ietekmē gan viesmīlības, gan tūrisma nozari kopumā, ir zemie tūrisma rādītāji. Kā jau iepriekš minēts, tūrisma rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no pārējām Eiropas Savienības valstīm. Ir skaidrs, ka ģeopolitikai šobrīd ir liela nozīme attiecībā uz Latvijas tūrisma rezultātiem, taču mūsu kaimiņvalstu rezultāti ir labāki. Latvijas Bāru asociācija uzskata, ka tūrisms, par spīti faktiem, netiek uztverts pietiekami nopietni, salīdzinot ar citām eksporta nozarēm, tam tiek piešķirts mazāks finansējums, kā arī tam nav konkrētas atbildīgās institūcijas, neskaitot departamentu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Krietni atšķiras arī tūrisma mārketinga budžets starp Baltijas valstīm – Igaunijā tas ir vairāk nekā 6,5 miljoni, Lietuvā 5,4, savukārt Latvijā aptuveni 700 tūkstoši.  Lai gan paredzēta papildu finansējuma piesaiste, šis sākotnējais skaitlis jau spilgti iezīmē valdības viedokli par tūrisma nozīmīgumu valstī.

“Katru gadu gaidām vasaru, cerot uz tūristu pieplūdumu, taču pēdējo gadu laikā visbiežāk nākas vilties, jūtot izteiktu tūrisma kritumu visā Rīgā. Kā bāru īpašnieki mēs izteikti izjūtam, kā situācija tūrismā ietekmē uzņēmuma peļņu. Protams, svarīgi ir arī vietējie apmeklētāji, taču tieši ārvalstu tūristi ir tie, kas mums ir vajadzīgi, lai izdzīvotu. Ik pa laikam ar nelielu skaudību vērojam kaimiņvalstu tūrisma mārketinga aktivitātes, vērienīgus koncertus, pilsētu svētkus, kam piešķirta liela jauda, uzreiz ir jūtams, ka valstij rūp, lai dažādu nozaru uzņēmumi būtu ne tikai eksistējoši, bet arī pelnoši. Šķiet, ka Latvijas valdība nevēlas “lieki” tērēties un apzināties, ka vietējie uzņēmumi, tai skaitā tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvji ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem. Mēs vēlamies redzēt reālu rīcības plānu no valdības, kā izglābt šo izmirstošo nozari,” skaidro “Folkklubs Ala” un “Sidrērija” īpašnieks Krišjānis Zintis Putniņš.

No šī Latvijas Bāru asociācijas ziņojuma izriet trīs galvenie virzieni, kuros nozares pārstāvji vēlas sagaidīt rīcību no valdības puses:

1.     samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) viesmīlības nozarei;

2.     lielāks ieguldījums tūrisma nozarē un tūrisma eksporta veicināšanā;

3.    mainīta pieeja attiecībā uz tūrisma nozari – “izdevumus” neuztvert tikai kā zaudējumus, bet gan kā valsts nozīmes ilgtermiņa investīcijas.

Par Latvijas Bāru asociāciju:

Latvijas Bāru asociācija izveidota 2020.gada vasarā, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem un bāru īpašniekiem. Asociācijas mērķis ir sniegt atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem, kā arī veicināt labākus apstākļus nozarē. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Oskars Ikstens ("Rīgas Ķirsis"),Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca", “St.Black”), Krišjānis Zintis Putniņš  (“Folkklubs Ala”, “Sidrērija”).