Viktors Ravdive: Trāpīgs koncepts un pastāvīgie viesi – kas restorāniem Latvijā ļauj izdzīvot?

Marta Mackeviča | 2024.10.05

Latvijas restorānu nozare pēc pandēmijas un citiem ekonomiskajiem satricinājumiem ir būtiski mainījusies – virkne restorānu ir slēguši savas durvis, taču daļa ir spējusi turpināt darbību, šobrīd saskaroties ar jauniem izaicinājumiem – augstām pārtikas produktu un elektroenerģijas cenām, kā arī darbaspēka trūkumu. Vienlaikus ir arī restorāni, kuri tieši pēc-pandēmijas periodā ir uzsākuši darbu un vēruši durvis apmeklētājiem, piemēram, “Vīna Studija Splendid”. Iespēju darboties un saglabāt motivāciju lielā mērā palīdz tieši lojālie apmeklētāji – pastāvīgo viesu loka izveide ir viena no atslēgām, lai restorāns Latvijā varētu strādāt ilgtermiņā. Viedokli pauž Restorānu grupas “Resto-Rātors” vadītājs Viktors Ravdive.

Restorānu bizness nekad nav bijis viegls vai vienkāršs

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bērnu un jauniešu teātru festivāls

25. un 26. aprīlī Valmieras Viestura vidusskolā norisināsies XVIII Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls “…un es iešu un iešu!”.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Neraugoties uz pandēmijas radītajām sekām, ārvalstu tūristu skaita samazinājumu, kā arī augstajām pārtikas produktu un elektroenerģijas cenām, Latvijā un Rīga aizvien ir laba vieta, kur darboties restorānu nozarē. Arī restorānu grupai “Resto – Rātors” pandēmijas laikā nācās atvadīties no vairākiem iecienītiem restorāniem, bet tajā pašā laikā bija citas vietas, kur ieguldījām un atvērām durvis viesiem. Lai gan paralēli attīstu restorānus arī Londonā, Rīga ir manas mājas un pat smagākajos laikos nav bijusi doma doties prom. Šeit ir ieguldīts daudz laika, spēka un investīciju. Domāju, ka tieši tas arī notur daudzus restorānus. Un, protams, arī viesi, kuri nāk, rezervē galdiņus, un novērtē mūsu paveikto. Restorānu bizness nekad nav bijis ļoti viegls vai vienkāršs, bet šobrīd izaicinājumu patiešām netrūkst – izmaksas par telpu nomu, elektroenerģiju un pārtikas produktiem ir pieaugušas un vēljoprojām turpina augt. Pārtikas cenu pieaugumu Latvijā izjūtam īpaši spilgti, jo daudzi produkti tiek importēti un, jo sarežģītākas kļūst piegādes ķēdes, jo lielākas ir izmaksas. Zināmā mērā restorāni ir situācijas ķīlnieki –saprotam, ka arī mūsu viesiem aug izdevumi par īri, komunālajiem maksājumiem un citām lietām, tāpēc nevaram būtiski paaugstināt cenas. Ja nebūs viesu, nebūs arī restorānu, tāpēc šobrīd ļoti cenšamies atrastu balansu.

Mājsēdes radītā ietekme jūtama joprojām

Paralēli visam ir arī personāla trūkums, kas radījis strauju atalgojuma sliekšņa kāpumu – ļoti aptuveni aprēķini liecina, ka izmaksas par darbinieku algām šobrīd ir par 40% augstākas, nekā periodā pirms pandēmijas. Lai gan Rīgā atrast darbiniekus ir vieglāk, nekā Londonā, mājsēde ir smagi ietekmējusi tās nozares, kurās liela nozīme ir tieši fiziskajam darbaspēkam, piemēram, būvniecību, restorānus un viesmīlību u.tml. Darbs restorānu nozarē nav viegls, bet tehnoloģiju attīstība parāda, ka ir aizvien vairāk profesiju, ko varam darīt, neizejot no mājas, un nopelnot vairāk. Restorāniem ir jākonkurē arī ar to.

Ne tikai izdzīvot, bet atvērt jaunas vietas

Par spīti visiem izaicinājumiem un šķēršļiem, ir restorāni, kuriem izdodas turpināt darbu. Uzskatu, ka ir svarīgi izmantot iespējas, kas radušās pēc pandēmijas, un strādāt pie biznesa attīstības, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, nevis stagnēt. Pandēmijas laiks bija drūms periods visiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība galvenokārt norisinās klātienē, tomēr saskatījām potenciālu izveidot brīva koncepta restorānu, piedāvājot restorānu cienītājiem kaut ko jaunu. Piedaloties izsolē un iegūstot iespēju iegādāties telpas, radās ideja par restorānu “Vīna Studija Splendid” un man ir liels prieks, ka apmeklētāji to jau ir novērtējuši.

Skaidrs koncepts un spēcīga klientu bāze

Raugoties uz Latvijas un Rīgas restorānu karti, varam uzskatāmi redzēt, ka ir restorāni – ilgdzīvotāji un ir vietas, kas regulāri maina īpašniekus vai noturas tikai vienu sezonu. Mūsu restorānu grupa var lepoties ar vairākiem “ilgdzīvotājiem”, un jāsaka, ka atslēga ir spēja īstajā laikā izveidot piemērotu konceptu. Grupā ir gan slāvu, gan itāļu, gan izraēļu virtuves restorāni, un zināmā mērā tieši skaidrs un viegli nolasāms koncepts, kā arī kvalitāte, ir palīdzējusi izveidot pastāvīgo viesu loku. Spēcīga klientu bāze – cilvēki, kuri vēlas atgriezties vēl un vēl, ir viens no priekšnoteikumiem, lai restorāns Latvijā spētu izdzīvot, jo tirgū regulāri ienāk jauni spēlētāji, tostarp arī tādi, kuriem nav iepriekšējas pieredzes, bet ir vēlme pamēģināt. No malas restorānu nozare patiešām var šķist kā nebeidzami svētki un no daudziem jauniem restorānu īpašniekiem esmu dzirdējis, ka viņu galvenā motivācija nav peļņa, bet vēlme izmēģināt spēkus šajā jomā, tomēr jāsaka, ka šī brīža apstākļos un tirgū, daudziem restorāniem labs rādītājs jau ir ieņēmumu un izdevumu balanss. Ja mēneša beigās tabulā ir nulle, tas jau ir labi, nemaz nerunājot par peļņu. Ja katru mēnesi ir jāinvestē no 20 līdz 40 tūkstošiem eiro, vēlme pamēģināt daudziem pazūd.

Ilgstoši darbojoties restorānu nozarē gan Latvijā, gan citur pasaulē, esmu sapratis, ka grūtības mani nebiedē, tikai liek meklēt aizvien jaunas idejas un risinājumus. Esmu gandarīts, ka, pateicoties komandai un viesiem, mums ir izdevies pārdzīvot pandēmiju un citus satricinājumus, un esam gatavi ne tikai palikt Rīgā un Latvijā, bet arī priecēt restorānu apmeklētājus ar jaunumiem un interesantiem konceptiem.