Tuvojas rudens brīvlaiks – lielākie riski un drošības pasākumi ceļojot

Janīna Biteniece | 2024.10.20

Vasaras pagarināšana, izmantojot tūroperatoru piedāvājumus, ir kļuvusi par neatņemamu skolēnu brīvlaika sastāvdaļu daudzās ģimenēs. Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze, izvērtējot atlīdzību pieteikumus, septembrī populārākais galamērķis ceļotājiem no Latvijas ir Turcija, bet, sākot no oktobra, – Ēģipte un Spānijai piederošās Kanāriju salas. Apdrošinātājs atgādina: lai brīvdienas izdotos bezrūpīgas, ir svarīgi rūpēties par savu drošību un būt piesardzīgiem, jo pat tāda šķietami “parasta” ķibele kā lauzta kāja Ēģiptē vai Turcijā var izmaksāt 20 000 eiro.

Populārākie rudens tūrisma galamērķi – saulainas un siltas zemes

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lielo laternu festivāls Pakrojā

Tuvojas ziema. Laiks doties ekskursijā uz Pakroju, kur krāšņi jo krāšņi iemirdzas leternas. Pa ceļam garšīgās Jelgavas karameles.

EUR 35 | Nikos Travel

Spriežot pēc BALTA novērojumiem un pieteikto atlīdzību statistikas, vislielākā ceļotāju plūsma no Latvijas gada griezumā ir maršrutā uz Turciju, otrs populārākais galamērķis ir Ēģipte, bet trešo vietu ieņem Spānija. Citi populāri galamērķi, it īpaši skolēnu rudens brīvdienās, ir arī Itālija, Vācija, Grieķija, Austrija un Gruzija.

Pēdējo divu gadu laikā pieteikto atlīdzību skaits par Turcijā notikušiem negadījumiem palielinājies par aptuveni 3 %, bet Ēģiptē – par aptuveni 7 %. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms Turcijā palielinājies par 39%, bet Ēģiptē – pat par 118 %. Arī šis gads bijis atlīdzībām ražīgs: deviņu mēnešu laikā BALTA atlīdzībās izmaksājusi par 37 % vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

“Ceļošana ir lieliska un aizraujoša nodarbe, kas ļauj labi atpūsties no ikdienas un gūt jaunus iespaidus, bet ikviens ceļotājs arī zina, ka tas nozīmē lielas izmaksas – jārēķinās ne tikai ar transportu, viesnīcu, ēdienu un ekskursijām, bet arī neparedzētiem izdevumiem. Neviens nedomā, ka ceļojumā viņu piemeklēs kāda ķibele, taču tādas notiek nemitīgi – šī gada deviņos mēnešos BALTA saņēmusi gandrīz 3000 atlīdzību pieteikumu. Un reizēm šīs ķibeles izmaksā astronomiskas summas: lielākās BALTA izmaksātās atlīdzības pēdējā laikā bijušas 80 000 eiro par 2023. gada nogalē Ēģiptē piedzīvotu apdrošināšanas gadījumu un 88 000 eiro par negadījumu šī gada augustā Turcijā,” stāsta BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Visbiežākie veselības problēmu iemesli – saindēšanās ar pārtiku un vīrusu infekcijas

Saindēšanās ar pārtiku un tai sekojošas gremošanas trakta problēmas ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc ceļotājiem nākas meklēt medicīnisko palīdzību ārzemēs. Turklāt eksotiski produkti paši par sevi nav pie vainas – daudz svarīgāk ir dzert ūdeni tikai no pudelēm, izvērtēt ēdiena kvalitāti un bieži mazgāt rokas.

Vīrusu infekcijas bieži izpaužas pēc pārlidojumiem, kur daudz cilvēku koncentrējas slēgtās telpās; ja kaut vienam ir vīruss, var saslimt vairāki. Bērniem biežāk novēro enterovīrusus un rotavīrusus, kas viegli izplatās, ja netiek ievērota personīgā higiēna. Lai no šiem vīrusiem izvairītos, ir svarīgi bieži mazgāt rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas un pēc pastaigas, kā arī nepeldēties nepiemērotās ūdenskrātuvēs un domāt, ko ēdam un dzeram: arī savā viesnīcā neatkarīgi no tās līmeņa dzeršanai ieteicams lietot tikai rūpnieciski fasētu vai vārītu ūdeni, izvairīties no dzērieniem ar ledus gabaliņiem, jo tie var būt pagatavoti no piesārņota ūdens, kā arī nelietot uzturā svaigas, termiski neapstrādātas ogas, nemazgātus augļus un apšaubāmas kvalitātes pārtiku.

Tūristiem, kuri apmeklē tropu un subtropu valstis, jāuzmanās arī no eksotiskajiem vīrusiem, kurus pārnēsā odi, piemēram, Denges drudža. Tā ir izplatīta infekcija tropu un subtropu klimatiskās joslas valstīs Āfrikā, Amerikā un Āzijā, bet pēdējos gados tiek reģistrēti vietēji inficējušies saslimušie arī Eiropas dienvidu daļā. Ik gadus šī infekcija visā pasaulē skar 50–100 miljonu cilvēku. Gada griezumā BALTA ir palīdzējusi arī vairākiem cilvēkiem no Latvijas, kas saslimuši ar Denges drudzi, un bijuši pat trīs smagi gadījumi, kad saslimušie ievietoti intensīvajā terapijā. Tāpat diezgan bieži ceļotāji vēršas pēc palīdzības ar aizdomām par malāriju.

Pārmērīgas peldēšanās un kondicionēta gaisa iespaidā daudzi ceļotāji cieš no saaukstēšanās, savukārt tie, kuri neparūpējas par aizsardzību pret saules stariem vai aizraujas ar pārmērīgu sauļošanos, nereti iedzīvojas pārkaršanā vai saules apdegumos. Ievērībai: ja Turcijā bērnam paradās ādas problēmas – izsitumi, ekzēma utt., ceļotājus bez ārsta apskates var neielaist lidmašīnā.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par dažādu traumu risku. Jābūt piesardzīgiem un vienmēr jānovērtē riska faktori, piemēram, mitra grīda pie baseina, uz kuras var paslīdēt (tāpēc jāvalkā gumijas čības), vai koraļļi un jūras eži jūrā (tāpēc jābūt speciāliem peldēšanas apaviem). Savukārt kalnu pastaigās ļoti svarīga ir pareiza pārgājiena apavu izvēle. “Novērojam, ka pārsvarā cilvēki traumas gūst pie peldbaseiniem, nenovērtējot, cik slidens var būt mitrais grīdas segums. Traumas ir visdažādākās, pārsvarā kāju lūzumi, un izmaksas par tādu traumu Ēģiptē vai Turcijā var sasniegt pat 20 000 eiro,” brīdina Ludmila Ščegoļeva.

Lai brīvdienas izdotos skaistas un bezrūpīgas, BALTA atgādina par dažiem drošības pasākumiem.

-    Ja plāno apmeklēt tropu un subtropu apgabalus, sargājies no odu kodumiem! Uzturoties ārpus telpām, valkā apģērbu ar garām piedurknēm, garās bikses, vēlams, no biezāka auduma un lieto odu atbaidītājus – repelentus, precīzi sekojot instrukcijām. Ieteicams izmantot arī citus aizsardzības līdzekļus – moskītu tīklus vai aizsegus logiem un durvīm, kā arī aromātiskus odu atbaidīšanas līdzekļus, kas aizkavē to ielidošanu telpās un teltīs. Tāpat ieteicams izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās, kad odu ir visvairāk.

-    Ievēro personīgo higiēnu un bieži mazgā rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas un pēc pastaigas.

-    Izvairies no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir saslimšanas pazīmes.

-    Nepeldies ūdenskrātuvēs, kas šim mērķim nav paredzētas, vai peldbaseinos, kas raisa šaubas par ūdens kvalitāti. Peldēšanās laikā izvairies no ūdens norīšanas. Teritorijās un vietās, kur izplatīti vēdera vīrusi, neļauj bērniem peldēties publiskos peldbaseinos un uzturēties rotaļu laukumos un spēļu istabās.

-    Vienmēr esi piesardzīgs, izvēloties ēdienu un ūdeni, – arī savā viesnīcā neatkarīgi no tās līmeņa! Dzeršanai lieto tikai rūpnieciski fasētu vai vārītu ūdeni. Nelieto dzērienus ar ledus gabaliņiem, jo tie var būt pagatavoti no piesārņota ūdens. Atturies no svaigām, termiski neapstrādātām ogām, nemizotiem augļiem un citiem produktiem, kurus grūti nomazgāt un nomizot, saknēm un augļiem, kurus pārdod jau attīrītus, – drošāk nomazgāt un nomizot tos pašam.

-    Izvēlies pareizos apavus: gumijas čības pie baseina, peldēšanas apavus jūrā, atbilstošus pārgājiena apavus kalnu pastaigās.

-    Rūpējies par aizsardzību pret saules apdegumiem – izvēlies atbilstošu sauļošanās aizsargkrēmu un nepārspīlē ar sauļošanās ilgumu.

-    Neesi pārgalvīgs, apdomīgi izvērtē savas spējas.

-    Izvēlies atbilstošu apdrošināšanu, lai gūtu finansiālu atbalstu, ja tomēr gadās piedzīvot kādas problēmas.