Ēriks Lingebērziņš: Apgalvot, ka esam veiksmīgi aizstājuši zaudētos tirgus, šobrīd nevaram

Ēriks Lingebērziņš | 2024.10.27

Neskatoties uz to ka publiskajā komunikācijā ir parādījusies jauna retorika par stabilo tūrisma izaugsmi 2024.gada tūrisma vasaras sezonā, manuprāt, tā situācija nav tik spoža, cik varētu vēlēties. Un nupat publicētie dati par augustu ir sliktāki, nekā biju cerējis. Viedokli pauž Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.

3 tēzes, novērojumi un secinājumi

Raksts turpinās pēc reklāmas

Notiks sarīkojums visai ģimenei

19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē aicinām uz Lieldienu pasākumu, kurā netrūks ne jautru aktivitāšu, ne pūkainu draugu!

Liepājas reģiona TIB

-    Jā, kopējais tūristu skaits pieaug un, piemēram, šī gada vasaras mēnešos (maijs-augusts), tūrisms Latvijā strādāja 96% līmenī no tā, kāds tas bija 2019.gada vasaras mēnešos. Turklāt, jūlijā pirmo reizi piedzīvojām pieaugumu pret 2019.gadu. Diemžēl augustā tendence nav turpinājusies.

-    Tomēr raugoties uz daudz būtiskāku rādītāju - ārvalstu tūristu skaits, aina vairs nav tik spīdoša. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir šī gada 8 mēnešos ir 84% apmērā no 2019.gada apmēra un kopējā izaugsme Latvijā ir lēnāka, nekā tā ir citviet Eiropā.

-    Vēl satraucošāki ir ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaita rādītāji, kur esam 76% līmenī, salīdzinot ar 2019.gadu. Arī pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu - mazliet vairāk par 10%. Šīs tūrisma vasaras sezonas sākumā es biju daudz pozitīvāk noskaņots un šķita ka vajadzētu pieredzēt kaut ko tuvu 20%.

Tūristu plūsma atjaunojas, tomēr apgalvot, ka esam veiksmīgi aizstājuši zaudētos tirgus šobrīd nevaram.

-    Situācija ir mazliet labāka Rīgā, kas liek domāt, ka Rīgas patstāvība, izmantojot finansējumu, kurš iegūts no tūristu nodevas, ir nesusi zināmus panākumus un valsts kavēšanās šī gada sākumā, pieņemot atbilstošus lēmumus par valsts tūrisma mārketinga budžetu ir radījusi sekas, kuras attēlo šie dati.

Risinājums?

1) Ilgāks uzturēšanās ilgums, strādājot tirgos, kuriem Rīga un Latvija nav tikai nedēļas nogales ceļojums.

2) Rīgas kā nozīmīgākā tūrisma galamērķa stiprināšana, nevis fragmentēta Rīgas un Latvijas tūrisma mārketinga īstenošana. Jā, mums vajag ārvalstu tūristus reģionos, tomēr pagaidu risinājums ir nodrošināt stabilu un pārliecinošu izaugsmi Rīgā, kas radīs pozitīvu efektu pieprasījuma pieaugumam arī ārpus Rīgas.

3) Darījumu tūrisma atdzīvināšanas plāns, lai nodrošinātu straujāku ārvalstu tūristu skaita pieaugumu. Šobrīd jebkurš pasākums, kurš var piesaistīt ārvalstu darījumu tūristus ir labs pasākums, tos nedalot prioritārās un ne tik prioritārās nozarēs.

4) Īstermiņa īres izmitināšanas pakalpojumu regulējums. Tirgus sakārtošana ir nepieciešama, lai radītu vienlīdzīgas konkurences apstākļus ar viesnīcām un citām tūristu mītnēm.

5) Tūrisma politikas pārskatīšana, eksporta atbalsta finansējuma pieejamība tūrisma nozares uzņēmējiem. Ārvalstu tūristu piesaiste kā pakalpojumu eksports joprojām ir neizmantotais Latvijas potenciāls.